Daudz publiskajā telpā tiek runāts par to, cik ļoti daudz Latvijas iedzīvotāju dzīvo nabadzībā vai ir tuvu nabadzības slieksnim, kad jāskaita cents pie centa, lai varētu nopirkt pašu nepieciešamāko.
Kopējais maizes patēriņš šogad Latvijā būs nedaudz krities salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, atzina Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka.
Svaiga, garšīga un uzturvielām bagāta maize ir mūsdienīgas un sabalansētas ēdienkartes neatņemama daļa. Speciālisti mudina atcerēties, ka nepareizi uzglabāts maizes klaipiņš var zaudēt savas labās īpašības. Īpaši tagad rudenī, kad gaiss kļūst mitrāks un ar rudens ražu mūsu mājās mēdz ienāk "negaidīti ciemiņi". Ko darīt, lai maize saglabātos svaiga, uzturvielām bagāta un garda?
Lai stiprinātu rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā, AS "Hanzas Maiznīcas" uzsāk jaunu iniciatīvu “100 rudzu maizes šķēles līdz Latvijas simtgadei”. Ikviens var iesaistīties iniciatīvā, apņemoties līdz Latvijas simtgadei apēst 100 šķēles rudzu maizes, tādā veidā veicinot rupjmaizes ēšanas tradīciju saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Liela daļa lasītāju droši vien atceras laikus, kad derīgo padomu slejās bija izplatīts temats – ko iesākt ar apkaltušu maizi. Bet kāpēc katrā ziņā ar apkaltušu? Ja reizēm gadās, ka mājās ir pavairāk maizes, to var radoši izmantot dažādu ēdienu pagatavošanai un nav jāgaida, līdz tā kļūs cieta.
Latvijā pircēju iecienītākā maize joprojām ir baltmaize, kamēr visvairāk sarūk saldskābmaizes patēriņš, pastāstīja "Fazer Bakery Baltic", kurā ir apvienotas "Fazer" maiznīcas Ogrē un Kauņā, rīkotājdirektora pienākumu izpildītājs Agris Ločmelis.
Lai atzīmētu Latvijas Maiznieku biedrības 25. jubileju, jau 7. septembrī izstādē “Riga Food 2018” Ķīpsalā notiks simpozijs “100 iemesli, kāpēc jāēd maize”, kurā maizes eksperti un dietologi kliedēs mītus par maizi, bet Latvijas labākie šefpavāri parādīs, kā maizi iekļaut katrā ēdienreizē.
AS Hanzas maiznīcas sadarbībā ar AS Rīgas dzirnavnieks un vietējiem zemniekiem ir uzsākusi sociālu iniciatīvu, kuras ietvaros Latvijas labības laukos uzstādītas speciālas zīmes. Tās apliecinās, ka konkrētajā laukā izaudzētos graudus izmantos maiznīcā rudzu maizes cepšanā. Šai iniciatīvai jau pievienojušies zemnieki Ikšķiles, Ropažu, Burtnieku un Daudzevas novados.
Nacionālā pārtikas mazumtirdzniecības tīkla ELVI pārdošanas dati liecina - uzturā lietojam arvien mazāk klasiskas maizes, bet strauji pieaug mūsu kultūrai netradicionālu maizes aizvietotāju, piemēram, lavašu, tortilju pārdošanas apjomi, daudzi no maizes izvēlas atteikties vispār. Maize ir nozīmīgs un būtisks uzturvielu avots, kas pēdējā laikā apvīts ar dažādiem nepamatotiem mītiem, tādēļ uztura speciāliste un pavāre Jevgēnija Jansone apraksta maizes lietošanas modes tendences un skaidro septiņus populārākos mītus par maizi.
Lielākā daļa (81%) Latvijas iedzīvotāju ēd maizi katru dienu vismaz reizi dienā, no tiem vairāk nekā puse ēd maizi vairākas reizes dienā, liecina Fazer Latvija un SKDS veiktais pētījums par maizes lietošanas paradumiem. Savukārt 4% Latvijas iedzīvotāju maizi ēd reizi nedēļā, bet maizi neēd vispār tikai 2% Latvijas iedzīvotāju.
Graudaugu sējumu platību palielināšanās un salīdzinoši labvēlīgie laika apstākļi labības audzēšanai šogad ļauj cerēt uz rekordaugstu graudu kopražu. Tā kā arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs šogad labības kultūras padevušās labas, graudu cenas šobrīd ir nedaudz zemākas nekā pērn.
Rudenī gribas kaut ko sātīgu. Tas attiecas arī uz sviestmaizēm – brokastīs, skolas pusdienu starpbrīdī, darba pārtraukumā vai atgriežoties no pastaigas svaigā gaisā. Tādā reizē īsti vietā ir kārtīga rudzu maizes vai saldskābmaizes rika, un vēlams, lai maizei būtu pievienotas sēkliņas – saulespuķu sēklas, linsēklas, sezama sēkliņas, ķimenes u. c.
Cik cilvēku, tik viedokļu par to, kā ilgāk saglabāt svaigu maizi. Vieni vīpsnā par tiem, kas maizi tur ledusskapī, citi uzskata, ka tai vieta tikai un vienīgi polietilēna masiņā. Varbūt taisnība ir gan vieniem, gan otriem?