Libānas iedzīvotāji piedzīvo smagu pārtikas krīzi; daudzi nevarēs atļauties pat maizi

© Artyom Geodakyan/TASS/SCANPIX/LETA

Libānas iedzīvotāji piedzīvo smagu pārtikas krīzi, paziņojis šīs valsts premjerministrs Hasans Diabs, brīdinot, ka drīz daudzi cilvēki nevarēs atļauties pat maizi.

"Daudzi libānieši jau ir pārtraukuši pirkt gaļu, augļus un dārzeņus, un drīzumā viņiem var būt problēmas atļauties maizi," rakstā, kas trešdien publicēts laikrakstā "The Washington Post", norādījis Diabs.

Libānieši jau labu laiku sūdzas par augošajām cenām, ko izraisījusi vietējās valūtas vērtības krišanās attiecība pret dolāru, un ārvalstu valūtas trūkums.

Diabs norādīja, ka Libānu un tās cilvēkus skārusi trīskārša krīze.

Pirmkārt, tās ir sekas desmitgadēm ilgai sliktai politiskajai vadībai un korupcijai. Otrkārt, ekonomiskā un finanšu krīze, kāda nav pieredzēta kopš pilsoņkara, kas ilga no 1975.gada līdz 1990.gadam. Treškārt, jaunā koronavīrusa pandēmija un tās dēļ ieviestie ierobežojumi un to sekas.

Libāna, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz aptuveni sešus miljonus, spēcīgi paļaujas uz importu.

Oktobrī valsti pāršalca plaši protesti pret valdošo eliti. Diabs, kurš izveidoja valdību janvārī, solīja uzlabot situāciju.

"Mana valdība sper svarīgus soļus, lai risinātu šo dramatisko situāciju. Mēs paplašinām sociālās drošības tīklus, un mēs darām, ko spējam, lai nodrošinātu konkrētu palīdzību," rakstīja Diabs.

Viņš aicināja Savienotās Valstis un Eiropas Savienību (ES) izveidot speciālu fondu, lai palīdzētu Tuvajiem Austrumiem izvairīties no smagas pārtikas krīzes. Pretējā gadījumā bads var izraisīt jaunu migrācijas plūsmu uz Eiropu un vēl vairāk destabilizēt reģionu, norādīja Libānas premjers.

Pasaulē

Visas Ukrainas militārpersonas, kas nonāk Krievijas gūstā, tiek pakļautas spīdzināšanai, tomēr "Azov" karavīrus spīdzina īpaši cietsirdīgi, viņiem nodara milzīgu kaitējumu veselībai vai pat nogalina, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.