Valsts valodas jautājumus nāksies risināt ar lielāku piepūli, kā arī jārēķinās, ka Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ideja primāri no valsts budžeta līdzekļiem nodrošināt preses pieejamību valsts valodā, visticamāk, radīs pretdarbību gan iekšējos, gan starptautiskajos notikumos, aģentūrai LETA pauda politologs Kārlis Daukšts.
Lielu rezonansi sabiedrībā izraisīja kādas mammas publiski paustais sašutums, ka 1. klases skolēnu vecāku čatā komunikācija noritot krievu valodā. Tā lēmis vairākums.
Publiski latviešu valodu nicinājusī Rīgas bērnudārza skolotāja uzrakstījusi atlūgumu un aizgājusi no Rīgas skolu sistēmas, sociālajos tīklos vēsta Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras, sporta un ģimeņu politikas jautājumos Vilnis Ķirsis (JV).
Pret valsts valodu un tās lietojumu vērsti izteikumi nav savienojami ar pedagoga profesiju, uzsver Rīgas domē, reaģējot uz publiski izskanējušiem Rīgas 252. pirmskolas izglītības iestādes pedagoģes izteikumiem platformā "TikTok".
Par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV) iepriekš pauda, ka kredītiestādēs darba valodai neapšaubāmi ir jābūt latviešu, tādēļ ar grozījumiem valsts valodas lietojumu plānots nostiprināt vēl vairāk, nepārprotami nosakot, ka Latvijas bankās klientiem ir tiesības saņemt finanšu pakalpojumus latviešu valodā.
Šajā mācību gadā pēc valodas pārbaudēm Rīgā darbs uzteikts 38 pedagogiem, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sniegtā informācija, kas tika skatīta domes komitejas sēdē.
Kamēr mēs karojam ar krievuu valodu Latvijā, tikmēr jaunatne krīt otrā grāvī - latvieši savā starpā bieži runā angliski vai jauktā latviešu - angļuu valodā. Šādā situācijā par latviešu valodas godā celšanu runāt ir neiespējami.
Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisija noraidīja priekšlikumu ieviest jaunvārda "stāviens" pasākuma sākuma gaidīšanas apzīmēšanai.
Ar latviešu valodas mācīšanos apgrūtinātie Krievijas pilsoņi uzrakstīja sūdzību Latvijas Satversmes tiesai par to, ka Latvijas varas iestādes nerīko valodas prasmes pārbaudes vēl citai Krievijas pilsoņu grupai un “jebkuras nedemokrātiskas valsts pilsoņiem", kas nepārprotama norāde uz Baltkrievijas valstpiederīgajiem.
Kultūras ministrijas (KM) īstenotā saliedētas sabiedrības politika nav mērķtiecīga un nesniedz izmērāmus rezultātus, tā ir neskaidra, sadrumstalota un neefektīva, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Latviešu valodas sekmīgai iemācīšanai skolotājiem jācenšas mācīt aizrautīgi un jāgādā par mierīgu un darbīgu atmosfēru un pozitīvu klimatu klasē - šie ir daži no ieteikumiem, kas apkopoti Latviešu valodas aģentūras (LVA) darbā "Lietpratība latviešu valodā: kā mācīt un mācīties".
Šomēnes pieredzam 90. gadskārtu kopš stājās spēkā toreiz “jaunais” Likums par valsts valodu[1]. To pieņēma Ministru kabinets un to kopā ar iekšlietu ministru Vili Gulbi parakstīja ministru prezidents Dr. h. c. Kārlis Ulmanis.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apmierināja Saeimas deputātu interesi par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā ar tādu datu krājumu un komentāriem, atbilstoši kuriem šī pāreja jāuzskata par faktiski jau notikušu.
Deviņas ģimenes vērsušās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), jo uzskata, ka atteikšanās no mācībām krievu valodā Latvijas bērnudārzos un vispārējā pamatizglītībā ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) valdes priekšsēdētājs, bijušais Saeimas deputāts Igors Pimenovs (S).
Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs izsludinājis projektu konkursu "Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem" 2025. - 2027.gadam, aģentūru LETA informēja centrā.
Latvijas bērnudārzos un skolās šobrīd mācās 3829 bērni, kas atbraukuši no Ukrainas pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma. Taču, cik daudzi ukraiņu bērni neapmeklē skolas un kāpēc, valsts nezina. Netiek analizētas arī viņu sekmes. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”, lielākās grūtības bērniem sagādā mācības latviešu valodā.