Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi grozījumus "Noteikumos par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību", lai noteiktu kārtību, kādā Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs reģistrēties un kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi, ja tai nav reģistrējušies līdz 24.martam.
Latvijas iedzīvotājiem atšķirīgi vērtējumi par etniskās spriedzes palielināšanos sabiedrībā, izriet sabiedriskās politikas centra "Providus" pētījumā "Vai Latvijas krieviski runājošo iedzīvotāju pilsoniskā apātija ir mīts vai realitāte?".
Lai arī no septembra plānots pakāpeniski ieviest mācības tikai latviešu valodā, rīcības plāns pārejai uz šo modeli vēl tiek precizēts, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Valdība otrdien atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, bet pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķirt, ja šo piecu gadu laikā persona nepārtraukti uzturējusies Latvijā un apguvusi valsts valodu vismaz A2 līmenī.
Televīzijas programmu izplatītājiem turpmāk ir pienākums tādām programmām, kas nav kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu oficiālajām valodām, primāri nodrošināt latviešu valodas celiņu.
Līdz ar ziņu, ka nepilsoņiem nāksies kārtot latviešu valodas eksāmenu, lai tiktu pagarināta uzturēšanās atļauja, pieaugusi interese saņemt izziņu, ka konkrētais cilvēks nav spējīgs iemācīties valodu. Izziņas izsniedz Psihiatrijas un narkoloģijas centra sepciālisti.
Tos Latvijā dzīvojošos Krievijas pilsoņus, kas nebūs nokārtojuši uzturēšanās atļaujas pagarināšanai nepieciešamo valsts valodas pārbaudi un labprātīgi nepametīs valsti, piespiedu kārtā nogādās sauszemes robežas šķērsošanas vietās, bet, ja Krievija tos nepieņems, Latvijai būs tiesības šos cilvēkus nogādāt citās valstīs, izriet no atbildīgo amatpersonu paustā.
Obligātajai valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai līdz šim pieteikušies 8000 Krievijas pilsoņu, bet tikmēr valsts iestādes jau tagad gatavojas iespējamām tiesvedībām saistībā ar regulējumu par šādas prasības nepieciešamību, izriet no atbildīgo amatpersonu paustā otrdien Saeimas komisijā.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Latvijā arvien aktuālāks kļuvis jautājums par valodas lietojumu Latvijā. Ja iepriekš atsevišķi uzņēmumi Latvijā komunicējuši gan latviešu, gan krievu valodā, tad tagad šis skaitlis šķiet sarucis. Tāpat Saeimā pieņemti likuma grozījumi, kas nosaka, ka Latvijā pirmsskolās un pamatizglītībā 3 gadu laikā notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Savu viedokli par valodu jautājumu TV24 raidījumā "Preses klubs" izteicis arī uzņēmējs Andriz Rezinebergs.
Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Taču realitātē, škiet, pie mums ir divvalodība...ja kāds publiski atgādina par nepieciešamību zināt valsts valodas, var rēķināties ar lamu un ķengu vilni....
Lai no pirmsskolām iznāktu latviski runājoši bērni, nepieciešams tam papildus novirzīt gan finansiālus, gan citus resursus, mediju brokastīs "Pāreja uz vienotu izglītības sistēmu" pauda Latvijas valodas aģentūras (LVA) galvenā metodiķe Vineta Vaivade.
Lai arī Saeimas Pieprasījumu komisijas diskusijās izskanēja pretēji viedokļi, vairākums deputātu norādīja uz iespēju diskutēt par ilgāka termiņa noteikšanu Krievijas pilsoņiem apgūt latviešu valoda, proti, pārskatot līdz šim noteikto termiņu - 1.septembri.
Pāreja uz mācībām latviešu valodā, ierobežojot izglītības iespējas mazākumtautību valodās, ir pretrunā ar cilvēktiesību standartiem un var kalpot par pamatu diskriminācijai, secinājuši ANO ziņotāji.
Jau ziņots, ka nepilsoņiem, kai arī turpmāk varētu uztrēties Latvijā, ir jānokārto pārbaudes darbs latviešu valodā. Izņēmums ir tie cilvēki, kuriem kvalificēts psihiatrs izsniedz izziņu, ka cilvēkam ir noteikta diagnoze, kas atļauj eksāmenu nekārtot.