“Jautājiet Valsts izglītības satura centram!” – man atbild kāda sieviete Daugavpils “Latgales mācību centrā”, kurai uzdodu jautājumu par videostāstu, kas izstaigājis pa tīmekli, radot krasi pretējus viedokļus. Runa ir par video, kurā redzama sieviete, kas – par spīti cienījamiem gadiem un invaliditātei, - tiek nesta uz valsts valodas eksāmenu. “Kāda necilvēcība!” – kliedz vieni. “Tikai pamuļķis vai nelietis nespēj iemācīties kaut vai dažus vārdus valsts valodā,” atbild otri.
Papildu atbalsta pasākumiem pārejai uz mācībām valsts valodā šogad tiks novirzīti vēl 1 161 790 eiro, tai skaitā Eiropas Sociālo fondu (ESF) finansējums 987 522 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 174 268 eiro, ceturtdien nolēma valdība.
Satversmes tiesa šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas paredz studiju programmu īstenošanu latviešu valodā, noskaidroja aģentūra LETA.
Līdz 19.jūnijam saņemts 2171 iesniegums no Krievijas pilsoņiem, lai reģistrētos nākamajam latviešu valodas pārbaudījumu posmam, aģentūru LETA informēja Valsts izglītības satura centrs (VISC).
Nesen tika publicēta informācija, ka vairāk nekā puse krievvalodīgo, kuri kārtoja latviešu valodas eksāmenu, lai garinātu uzturēšanās atļaujas, nespēja to nokārtot.
Latviešu valodas prasmes pārbaudi līdz šim nav izdevies nokārtot 51% no visiem Krievijas Federācijas (KF) pilsoņiem, kas kārtoja eksāmenu, aģentūra LETA noskaidroja Valsts izglītības satura centrā (VISC).
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi grozījumus "Noteikumos par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību", lai noteiktu kārtību, kādā Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs reģistrēties un kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi, ja tai nav reģistrējušies līdz 24.martam.
Latvijas iedzīvotājiem atšķirīgi vērtējumi par etniskās spriedzes palielināšanos sabiedrībā, izriet sabiedriskās politikas centra "Providus" pētījumā "Vai Latvijas krieviski runājošo iedzīvotāju pilsoniskā apātija ir mīts vai realitāte?".
Lai arī no septembra plānots pakāpeniski ieviest mācības tikai latviešu valodā, rīcības plāns pārejai uz šo modeli vēl tiek precizēts, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Valdība otrdien atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, bet pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķirt, ja šo piecu gadu laikā persona nepārtraukti uzturējusies Latvijā un apguvusi valsts valodu vismaz A2 līmenī.
Televīzijas programmu izplatītājiem turpmāk ir pienākums tādām programmām, kas nav kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu oficiālajām valodām, primāri nodrošināt latviešu valodas celiņu.
Līdz ar ziņu, ka nepilsoņiem nāksies kārtot latviešu valodas eksāmenu, lai tiktu pagarināta uzturēšanās atļauja, pieaugusi interese saņemt izziņu, ka konkrētais cilvēks nav spējīgs iemācīties valodu. Izziņas izsniedz Psihiatrijas un narkoloģijas centra sepciālisti.
Tos Latvijā dzīvojošos Krievijas pilsoņus, kas nebūs nokārtojuši uzturēšanās atļaujas pagarināšanai nepieciešamo valsts valodas pārbaudi un labprātīgi nepametīs valsti, piespiedu kārtā nogādās sauszemes robežas šķērsošanas vietās, bet, ja Krievija tos nepieņems, Latvijai būs tiesības šos cilvēkus nogādāt citās valstīs, izriet no atbildīgo amatpersonu paustā.
Obligātajai valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai līdz šim pieteikušies 8000 Krievijas pilsoņu, bet tikmēr valsts iestādes jau tagad gatavojas iespējamām tiesvedībām saistībā ar regulējumu par šādas prasības nepieciešamību, izriet no atbildīgo amatpersonu paustā otrdien Saeimas komisijā.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Latvijā arvien aktuālāks kļuvis jautājums par valodas lietojumu Latvijā. Ja iepriekš atsevišķi uzņēmumi Latvijā komunicējuši gan latviešu, gan krievu valodā, tad tagad šis skaitlis šķiet sarucis. Tāpat Saeimā pieņemti likuma grozījumi, kas nosaka, ka Latvijā pirmsskolās un pamatizglītībā 3 gadu laikā notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Savu viedokli par valodu jautājumu TV24 raidījumā "Preses klubs" izteicis arī uzņēmējs Andriz Rezinebergs.