Ceturtdiena, 30.maijs

redeem Lolita, Vitolds

arrow_right_alt Latvijā

Daiga Mieriņa: jālabo kļūda, ka ap pieciem tūkstošiem Krievijas pilsoņu ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām neprasa zināt valsts valodu

© Dmitrijs Suļžics/MN

Gan Nacionālā apvienība, gan Iekšlietu ministrija sagatavojusi likuma grozījumus, ka valsts valodas zināšanas būs jāapliecina arī pieciem tūkstošiem šeit dzīvojošo Krievijas pilsoņu, kurus iepriekšējais regulējums neskāra, šovakar vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Valsts līmenī Nacionālā apvienība ir opozīcijā, taču tieši viņi pamanījuši nopietnu kļūdu, ko pieļāvusi Saeima. Lai arī parlaments noteica obligātas latviešu valodas pārbaudes Krievijas pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā un kaimiņvalsts pilsonību ieguvuši nesenā pagātnē, ārpus kadra palika vesela grupa, kurai neviens valodas zināšanas apliecināt neprasa.

Plašu rezonansi izraisošie Imigrācijas likuma grozījumi, izrādās, nav skāruši vairākus tūkstošus, tajā skaitā atvaļinātās Krievijas militārpersonas un viņu ģimenes locekļus. Turpina Ilze Jaunalksne-Rēdere.

ILZE JAUNALKSNE-RĒDERE,

žurnāliste

Šobrīd Latvijā dzīvo divas Krievijas pilsoņu grupas, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un pret kuriem ir atšķirīgas prasības. Par vieniem Saeima pieņēma regulējumu, ka viņiem jāapliecina valsts valodas zināšanas. Taču otrai, skaitliski mazākajai grupai latviešu valodas eksāmens nav jākārto.

Reaģējot uz Krievijas uzsākto karu Ukrainā, parlaments steidzami mainīja uzturēšanās nosacījumus šeit dzīvojošajiem kādreizējiem nepilsoņiem un Latvijas pilsoņiem, kuri kaimiņvalsts pilsonību bija ieguvuši nesenā pagātnē. Saeima, grozot Imigrācijas likumu, uzlika viņiem pienākumu noteiktā termiņā nokārtot latviešu valodas eksāmenu. Atkārtoti nenokārtotas pārbaudes gadījumā tiesības uzturēties mūsu valstī zustu. Saeimā debates savulaik bija ilgas un kaismīgas. Likumu laboja vairākkārt.

JĀNIS DOMBRAVA,

Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība)

2023. gada 5. aprīlis

Tas nevar būt, ka cilvēks, kurš ir nodzīvojis 20-30-40 gadus kādā valstī, nespēj saprast pamatinformāciju (latviešu valodā) par sadzīviskām situācijām zemākajā līmenī.

>>>

VIKTORIJA PLEŠKĀNE,

Saeimas deputāte ("Stabilitātei!")

2023. gada 5. aprīlis

Latvija ir mūsu dzimtene un viņu arī dzimtene. Jā, šie seniori ir paņēmuši Krievijas pilsonību ekonomisko apsvērumu dēļ. Bet tas nav iemesls, lai šos cilvēkus vienkārši izstumtu no mūsu valsts.

>>>

LINDA LIEPIŅA,

Saeimas deputāte ("Latvija pirmajā vietā")

2023. gada 5. aprīlis

Beidziet pazemot vecus cilvēkus. Tiem, kuriem Latvija pie vienas vietas, tur citām institūcijām jāstrādā. VDD lai tad viņu savāc un ved uz robežu, lai dodas. Bet atnāciet un pastāstiet, kā septiņdesmitgadīgi pensionāri tirgū kaut kur Pļavniekos apdraudēs mūsu drošību. Nepaliksim, mīļie draugi, smieklīgi!

>

ARTŪRS BUTĀNS,

Saeimas deputāts (NA)

Man neizpratni rada tas, pret ko ir pretestība? Pret valodas apguvi vai pret drošības dienesta pārbaudēm? Kur mēs aizstāvam Krievijas pilsoņus? Vai mums dikti rūp, ka kāds Krievijas pilsonis neizturēs drošības dienestu pārbaudi vai par valsts valodas prasmēm, ko Rosļikovs vienmēr stāsta, ka viņiem taču ir valodas apliecība, ka viņi esot visu izgājuši, par ko tad tas uztraukums?

Labojumus Imigrācijas likumā vairāki krievi bija apstrīdējuši Satversmes tiesā. Tā februārī lēma, ka jaunais regulējums atbilst Satversmei un starptautiskajām tiesību normām. Taču tiesneši arī vērsa uzmanību, ka bez 25 tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kurus skāra jaunais regulējums, ir vēl viena grupa, pret kuriem izveidojusies atšķirīga situācija. Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem datiem, gandrīz 5 tūkstošiem (4814) Krievijas pilsoņu pastāvīgā uzturēšanās atļauja izsniegta, pamatojoties uz šobrīd jau spēku zaudējušo likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” un viņiem nav jāpierāda valsts valodas apguve konkrētā līmenī. Viņu vidū nozīmīga daļa - pusotrs tūkstotis - ir atvaļinātas Krievijas militārpersonas un viņu ģimenes locekļi. Šo cilvēku grupa Saeimas karstajās debatēs bija palikusi nepamanīta.

Opozīcijā esošā Nacionālā apvienība uzskata, ka pieļautā kļūda jālabo. Tā jau iesniegusi likuma grozījumus, paredzot tās pašas prasības kā pārējiem šeit ilgstoši dzīvojošajiem.

EDVĪNS ŠNORE,

Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība)

Ja ir runa par Krievijas (bijušajām militārpersonām) un viņu ģimenes locekļiem! Tie ir tie, kuri ar formām ir staigājuši, faktiski okupācijas armija.

Ja to stāsta ukraiņiem, viņiem tas nav saprotams. Ja mēs ņemam ne tikai Krimas analoģiju, tie būtu ne tikai tie civilisti, kas uz turieni pārcēlušies, bet okupācijas - Krievijas armija. Un tie, līdz šim šajos iepriekšējos grozījumos, kur patlaban ir spēkā un ir jau realizēti, ir izsprukuši cauri. Kas ir pilnīgi neloģiski, jo tieši šī grupa, ja mēs runājam par kaut kādu lojalitāti vai drošību, kas ir viens no galvenajiem aspektiem vispār šajā iniciatīvā, tad šī grupa ir prioritāra.

>>

DAIGA MIERIŅA,

Saeimas priekšsēdētāja (ZZS)

NP: Jūs teiktu, ka Saeimā bija piemirsts šis likums?

Es domāju, ka, jā. Nebija pamanīts. Un es domāju, šobrīd ir iespēja šo kļūdu labot.

+

ANDRIS ŠUVAJEVS,

Saeimas deputāts ("Progresīvie")

Visiem iedzīvotājiem, kuru pastāvīgā uzturēšanās ir Latvijā, ir jāzina valsts valoda vismaz pamata līmenī, par to nav nekādas runas. Attiecībā uz iesniegtajiem grozījumiem un to redakciju, mēs, pirmkārt, skatīsimies uz šo grozījumu juridisko kvalitāti. Jo mēs zinām, kāda ir bijusi tā sāga ap iepriekšējiem grozījumiem.

Koalīcijā esošie ZZS un "Progresīvie" piekrīt, ka nevienlīdzīgā situācija jānovērš. Taču uzskata, ka šādām izmaiņām svarīgs Iekšlietu ministrijas politiskais atbalsts.

“Nekā personīga” zināms, ka ministrija sagatavojusi pēc būtības tādus pašus grozījumus Imigrācijas likumā kā Nacionālās apvienības piedāvātie un "Jaunā vienotība" plāno ar tiem pirmdien iepazīstināt pārējos koalīcijas partnerus.

RIHARDS KOZLOVSKIS,

iekšlietu ministrs ("Jaunā vienotība")

Mēs jau uzreiz pēc (Satversmes tiesas) sprieduma izrunājām šo ministrijā, un jau tika uzdots gatavot šos grozījumus. Esam sagatavojuši jau pirms Lieldienām, tur vēl nepieciešams apzināt ietekmi uz budžetu. Zinu, ka Nacionālā apvienība iesniegusi savus grozījumus un apzināta tikai ietekme uz PMLP (izdevumiem), bet, protams, primāri tas ir saistīts ar drošības pārbaudēm. Kā jau Satversmes tiesa norādīja, tā ir ietekme uz Valsts drošības dienestu un trešā ietekme ir uz valsts valodas eksāmena kārtošanu.

Ministrijā lēš, ka ietekme uz budžetu šiem likuma grozījumiem varētu sasniegt arī vienu miljonu eiro. Ministrs uzskata, ka latviešu valodas eksāmens šai Krievijas pilsoņu grupai būs jānokārto gada laikā, izkrišanas gadījumā nedodot iespēju vēl divus gadus uzturēties Latvijā.

RIHARDS KOZLOVSKIS,

iekšlietu ministrs ("Jaunā vienotība")

Mūsuprāt, tas nav motivējošs faktors mācīties. Jo tu jau uzreiz zini spēles noteikumus, ka tu vari nenokārot un trīs gadus vari uzturēties. Attiecīgi šai grupai .. šīs personas, kas attiecīgi izgāja cauri šim pirmajam aplim, saprotot to, ka tas nav nekāds joks, ka tas ir reāls likums, kas arī darbosies. Es ceru, ka viņiem būs iespējas sevi pierādīt un, ja viņi šeit grib palikt, tomēr to izdarīt. (eksāmenu nokārtot)

“Nekā personīga” rīcībā esošie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati rāda, ka vairāk nekā divi tūkstoši no šīs grupas ir vecāki par 75 gadiem, kas nozīmē, ka viņiem valodas eksāmens nebūs jākārto. Taču uz visu grupu, neatkarīgi no vecuma, attieksies drošības pārbaudes.

VILNIS VĪTOLIŅŠ,

iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Cīņa par informatīvo telpu ir ļoti nozīmīga. Un no drošības aspekta mēs nedrīkstam to palaist garām.

NP: Tad pats fakts, ka daudzi no šīs grupas ir gados veci cilvēki, kuriem valodas eksāmens nebūs jākārto, nenozīmē, ka uz viņiem neattieksies drošības pārbaudes?

Jā. Drošības pārbaudes ir jāiziet visām personām.

“Noteikumi, ka Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas, ir vienkārša cieņas izrādīšana pret Latvijas valsti, sabiedrību un kultūru,” pēc sprieduma pasludināšanas sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētājs.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa uzsver, ka pienākumu zināt valsts valodu būtu jāuzliek arī tiem kaimiņvalsts pilsoņiem, kuri šeit dzīvo ar termiņuzturēšanās atļaujām. Šonedēļ valdībā skatītajā iekšlietu ministrijas Informatīvajā ziņojumā teikts, ka 20 tūkstošu personu termiņuzturēšanās atļaujas (kopš 2010. gada) ieguvušas apmaiņā pret ieguldījumiem biznesā, lielākoties nopērkot šeit nekustamos īpašumus. Vairāk nekā 65% no tiem ir Krievijas pilsoņi. No 2022. gada jaunu atļauju izsniegšana ir pārtraukta.

DAIGA MIERIŅA,

Saeimas priekšsēdētāja (ZZS)

Mums vispār ir jāpadomā, vai mēs šajos ģeopolitiskajos apstākļos gribam tik daudz cilvēkus šeit no Krievijas. Tie cilvēki te ir uzturējušies, tas sākotnējais mērķis, ka viņi būs lojāli Latvijai un iegūs pilsonību, gribēs šeit intergrēties, mūsu kultūrā, dzīvē, tas sākotnējais uzstādījums nav piepildījies. Šie cilvēki ir palikuši kā sava kopiena. Un to ir veicinājis tas, ka viņi var brīvi runāt krievu valodā. Viņiem nav pat vēlmes censties.

Viņi te nedzīvo, viņi varbūt atbrauc, kad nu atbrauc, bet viņiem visas durvis ES vaļā. Tas, kas ir diskusijas vērts, vai mums ir šādas investīcijas nepieciešamas? Un šādi cilvēki, un, cik lojāli viņi ir?

Tas tiešām ir Saeimas diskusiju jautājums.

Par latviešu valodas eksāmenu nenokārtošanu Krievijas pilsoņiem draud izraidīšana, un, saskaņā ar jaunāko informāciju, vairāk nekā tūkstotis personu atstājušas Latviju. Izbraukšanas rīkojumi izsniegti 17 personām. Nevienu piespiedu izraidīšanu robežsardze vēl nav īstenojusi.