Latvijas iedzīvotāji formālā un neformālā saziņā galvenokārt izmanto latviešu valodu, izriet no Latviešu valodas aģentūras (LVA) īstenotās sabiedrības aptaujas.
Visbiežāk latviešu valoda tiek lietota formālā publiskā saziņā valsts un pašvaldību iestādēs, mācību iestādēs, veselības aprūpes iestādēs un darbā. Tāpat latviešu valoda visbiežāk tiek izmantota neformālā saziņā uz ielas, ģimenē un ar draugiem.
No aptaujas rezultātiem izriet, ka iedzīvotāji uz latviski uzdotu jautājumu atbildi visbiežāk saņem latviešu valodā. Otra biežāk lietotā valoda, atbildot uz latviski uzdotu jautājumu, ir krievu valoda. Vienlaikus, uzrunājot nepazīstamus cilvēkus, kā arī mācību iestādēs, vairāk tiek atbildēts angļu valodā nekā citās saziņas situācijās.
Vienlaikus secināts, ka krievu tautības iedzīvotāji uz latviski uzdotu jautājumu retāk saņem atbildi latviešu valodā. Piemēram, valsts un pašvaldību iestādēs 58,4% krievu tautības respondentiem atbild latviski. Tikmēr latvieši atbildi latviski saņēmuši 95,7% gadījumos.
53,8% krievu tautības respondentiem latviski atbildēts mācību iestādēs, bet 48,2% respondentiem - veselības aprūpes iestādēs.
Vēl mazāk latviski krievu tautības iedzīvotājiem atbild saziņā uz ielas un veikalos, kā arī, uzrunājot nepazīstamus cilvēkus Latvijā - attiecīgi 19,4% un 15,8% gadījumos.
No rezultātiem izriet, ka visbiežāk uz latviešu valodā uzdotu jautājumu atbilde latviski saņemta Vidzemē, bet retāk Rīgā un Latgalē.
Ja saziņā tiek lietota cita valoda, visbiežāk tā ir krievu valoda. Vienlaikus pieaug angļu valodas lietojums, īpaši sociālajos tīklos, darbā apspriežu un sanāksmju laikā, kā arī saziņā ar sadarbības partneriem un klientiem, mācību iestādēs, un uzrunājot nepazīstamus cilvēkus.
Saziņu angļu valodā biežāk izvēlās gados jaunāki iedzīvotāji nekā vecākās paaudzes respondenti. Aptaujā novērots arī, ka samazinās nepieciešamība pēc krievu valodas prasmēm.
Pēc respondentu domām, latviešu valodas lietojumu veicina saziņa latviski ikdienā, personīgā motivācija, piederības sajūta valstij un cieņa pret valodu, kā arī latviska vide un citi faktori.
Citu tautību respondenti kā nozīmīgu faktoru izcēluši arī saziņu darbā un ar kolēģiem. Savukārt vaicāti, kas kavē latviešu valodas apguvi, papildu personīgām grūtībām valodas apguvē un motivācijas trūkumam šie respondenti minējuši tādus faktorus kā citas valodas vides klātbūtni, valodas politiku, novēlotus lēmumus un piespiedu mācības.
Respondentu ieskatā, jaunajiem iebraucējiem Latvijā valsts valodu būtu jāapgūst viena vai divu gadu laikā. Mazāk nekā 10% respondentu atbildējuši, ka valsts valodu jāapgūst trīs vai vairāk gadu laikā. Savukārt 1,3% respondentu uzskata, ka nav jāmācās latviešu valoda. 9% respondentu šis jautājums radīja grūtības atbildēt.
62,2% respondentu ģimenē runā latviešu valodā, bet 36,2% kā sarunvalodu izmanto krievu valodu.
Nedaudz mazāk jeb 60,1% respondentu latviešu valodu norādīja kā dzimto valodu. Lielākoties tie bija latvieši un 18 līdz 34 gadus veci respondenti. Turpretim krievu tautības respondenti 98,4% gadījumu kā dzimto valodu nosauca krievu valodu.
Latviešu valodu kā dzimto valodu visvairāk norādījuši Vidzemē - 86,3% iedzīvotāju. Turpretim Latgalē latviešu valoda ir dzimtā valoda 43,1% respondentu.
No respondentiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, latviešu valodu labi pārzina 41,1%. Turpretim 18,2% respondentu latviešu valoda sagādā grūtības, bet 1,6% nezina latviešu valodu.
Vislabāk latviešu valodu prot respondenti vecumā līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem, publiskajā sektorā strādājošie. Tāpat augstāks pašvērtējums bija tiem respondentiem, kuri ģimenē sarunājas latviešu valodā, lai gan tā nav viņu dzimtā valoda.
Aptaujā piedalījās 1113 respondenti vecumā no 15 līdz 75 gadiem. 59,8% bija latvieši, 29,8% - krievi, bet 10,4% respondentu norādīja citu tautību.
Aptauju pēc LVA pasūtījuma veica sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS" no 2023.gada septembra līdz oktobrim.