Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Taču realitātē, škiet, pie mums ir divvalodība...ja kāds publiski atgādina par nepieciešamību zināt valsts valodas, var rēķināties ar lamu un ķengu vilni....
Lai no pirmsskolām iznāktu latviski runājoši bērni, nepieciešams tam papildus novirzīt gan finansiālus, gan citus resursus, mediju brokastīs "Pāreja uz vienotu izglītības sistēmu" pauda Latvijas valodas aģentūras (LVA) galvenā metodiķe Vineta Vaivade.
Lai arī Saeimas Pieprasījumu komisijas diskusijās izskanēja pretēji viedokļi, vairākums deputātu norādīja uz iespēju diskutēt par ilgāka termiņa noteikšanu Krievijas pilsoņiem apgūt latviešu valoda, proti, pārskatot līdz šim noteikto termiņu - 1.septembri.
Pāreja uz mācībām latviešu valodā, ierobežojot izglītības iespējas mazākumtautību valodās, ir pretrunā ar cilvēktiesību standartiem un var kalpot par pamatu diskriminācijai, secinājuši ANO ziņotāji.
Jau ziņots, ka nepilsoņiem, kai arī turpmāk varētu uztrēties Latvijā, ir jānokārto pārbaudes darbs latviešu valodā. Izņēmums ir tie cilvēki, kuriem kvalificēts psihiatrs izsniedz izziņu, ka cilvēkam ir noteikta diagnoze, kas atļauj eksāmenu nekārtot.
Saeima šodien noraidīja kolektīvo iniciatīvu par Imigrācijas likuma grozījumu atcelšanu, kas paredz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar Krievijas pilsonību kārtot valsts valodas pārbaudi.
Ministru kabinets šodien atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) ierosinājumu veikt finansējuma pārdali 765 925 eiro apmērā, lai nodrošinātu iespēju turpināt latviešu valodas mācību kursus Ukrainas civiliedzīvotājiem, aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien neatbalstīja kolektīvo iniacitīvu par Imigrācijas likuma grozījumu atcelšanu, kas paredz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību kārtot valsts valodas pārbaudi virzīšanu.
Šodien, 2023. gada 24. janvārī, apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudēm. Tie nosaka kārtību, kādā nepieciešams kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem Imigrācijas likuma noteiktajā kārtībā līdz 2023. gada 1. septembrim jāiesniedz valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā saņemšanai.
Latvijas lielo pilsētu asociācija (LLPA), tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV), paudusi bažas par ieceri īstenot pāreju uz izglītību tikai valsts valodā, aģentūru LETA informēja LLPA.
Valsts valodas pārbaudījumu kārtošanas veicināšanai būtu jāsaglabā šim procesam noteiktie termiņi attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, secināms no Valsts izglītības un satura centra (VISC) vadītājas Lienes Voroņenko paustā šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē.
„Latvija – moja strana, russkij – moj jazik!” („Latvija – mana valsts, krievu valoda – mana valoda” – krievu val.) – tāds pirms dažiem gadiem bija viens no saukļiem pensionāru mītiņā pret latviešu valodu. Tagad piketēt vairs nav jāiet: lai nevajadzētu mācīties kaut kādu tur latviešu valodu, ir iespēja doties pie psihiatra un izlūgties izziņu par savu garīgo/mentālo atpalicību. Un tomēr ne viss ir tik vienkārši.
Rīgas pašvaldība informē, ka gandrīz visas latviešu valodas bezmaksas kursu grupas pirmajam pusgadam ir nokomplektētas. Šobrīd iedzīvotāji vēl var pieteikties uz vietām kursu grupās, kas mācības uzsāks rudenī, informē Edīte Matuseviča, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore.
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) trijās ambulatorajās iestādēs uz konsultāciju janvārī pie ārsta par iespēju saņemt atzinumu personas atbrīvošanai no valsts valodas prasmes pārbaudes kopumā pieteicies 21 cilvēks, aģentūrai LETA pavēstīja RPNC komunikācijas speciāliste Ilze Krūkle.
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) trijās ambulatorajās iestādēs uz konsultāciju janvārī pie ārsta par iespēju saņemt atzinumu personas atbrīvošanai no valsts valodas prasmes pārbaudes kopumā pieteicies 21 cilvēks, aģentūrai LETA pavēstīja RPNC komunikācijas speciāliste Ilze Krūkle.
Šobrīd plānots, ka valsts valodas pārbaudes process Latvijā pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību sāksies februārī, aģentūru LETA informēja Valsts izglītības satura centra (VISC) sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Bērziņa.
Iniciatīvu portāls „Mana.Balss.lv” atsakās publicēt daugavpilieša, uzņēmēja Andreja Faibuševica iniciatīvu par tiešās valsts pārvaldes ieviešanu Daugavpilī. Savukārt iniciatīva ar viegli absurdo nosaukumu „Pārtraukt nerrot Latvijas iedzīvotājus ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību” jau publicēta un gaida rindā uz Saeimas apspriešanu, jo savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.