"British Council" pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) ir izstrādājusi pilotprojektu skolu partnerību veidošanai, lai sniegtu atbalstu skolu pārejai uz vienotu izglītības sistēmu un mācībām latviešu valodā, aģentūru LETA informēja "British Council" pārstāvniecības Latvijā komunikācijas vadītāja Laura Kristapsone.
Septembrī dalību pilotprojektā uzsāks 18 skolas Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī un Augšdaugavas novadā.
Pilotprojektu "Izglītības iestāžu partnerības kā atbalsts pārejai uz mācībām latviešu valodā" iecerēts īstenot līdz 2024.gada maijam. Tā mērķis ir plānot un īstenot aktivitātes, kas skolotājiem, skolēniem un vecākiem palīdzētu pārejā uz mācībām latviešu valodā, kā arī stiprināt apziņu, ka skolotāji spēj realizēt pārmaiņas, izvērtējot esošo situāciju un vajadzības katrā skolā.
Pilotprojekta laikā izglītības iestādes veidos skolu partnerības, veicinot sadarbību, pieredzes apmaiņu un jaunu prasmju apguvi. Partnerībās piedalīsies pamatskolas un vidusskolas, kurās līdz šim tika realizētas mazākumtautību izglītības programmas, un pirmsskolas izglītības iestādes vai latviešu mācībvalodas pamatskolas un vidusskolas. Izglītības iestādēm būs pieejams atbalsts aktivitāšu plānošanai, īstenošanai un izvērtējumam. Pilotprojekts arī sniegs iespēju skolām kopīgi izstrādāt stratēģiju un metodes sadarbības un pārmaiņu īstenošanai ilgtermiņā.
IZM valsts sekretāre Santa Šmīdlere atzīmēja, ka pilotprojekta noslēgumā tiks sagatavoti secinājumi un ierosinājumi partnerības projektu attīstīšanai plašākā mērogā, ko ministrija turpinās izmantot vienotas Latvijas izglītības sistēmas attīstībai.
"British Council" pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Matesoviča sacīja, ka pilotprojekts ir turpinājums līdzšinējam darbam - no 2019. līdz 2021.gadam sadarbībā ar Rīgas Izglītības un informatīvi metodisko centru pārstāvniecība īstenoja divas skolu partnerību projekta "Darīt kopā" sezonas", kuru laikā sadarbojās latviešu mācībvalodas un mazākumtautību skolas no visas Latvijas, un pedagogiem bija iespēja doties pieredzes apmaiņas vizītē uz Lielbritāniju.
"British Council" ir starptautiska Lielbritānijas organizācija, kas veicina kultūras sakarus un izglītības iespējas vairāk nekā 100 valstīs visā pasaulē. Organizācija jau astoto gadu Latvijā īsteno programmu "People to People Cultural Engagement", atbalstot saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības nostiprināšanos.
LETA jau ziņoja, ka ar jauno mācību gadu Latvijas mazākumtautību skolu vispārējās izglītības pamatizglītības programmās sākās pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, reformā pirmās iesaistot 1., 4. un 7.klases.
2022.gada oktobrī Saeima pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.
Ar nākamā gada 1.septembri mācības tikai latviešu valodā tiks īstenotas arī 2., 5. un 8.klasēs, savukārt ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasēs.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošās informācijas, grozījumi attieksies uz 136 pirmsskolas izglītības iestādēm, tai skaitā privātajās izglītības iestādēm, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Tas ir 27,3% no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu skaita. Pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmu tajās apgūst 13 345 bērni.
Savukārt izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmu, ir 129 jeb 20,4% no kopējā skolu skaita. Skolēnu skaits, kas apgūst pamatizglītības mazākumtautību izglītības programmu, ir 43 258 jeb 19,5% no kopējā skolēnu skaita.
Jau pašlaik 1.-6.klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei - vismaz 80% apmērā, bet vidusskolas posmā jaunieši latviešu valodā apgūst visus mācību priekšmetus. Vienlaikus pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē mazākumtautību skolēni interešu izglītības programmā varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi.
IZM ieskatā ar lielākiem vai mazākiem izaicinājumiem pārejā uz mācībām tikai valsts valodā, visticamāk, saskarsies visas mazākumtautību skolas un pirmsskolas. Kā potenciālie riski, pārejot uz mācībām tikai valsts valodā, varētu būt saistīti ar nevienlīdzīgo latviešu valodas prasmes līmeni starp izglītojamiem, kā arī ne no visiem pedagogiem, kuri šobrīd strādā mazākumtautību izglītības programmās, varētu būt sagaidāmas atbilstošas latviešu valodas lietošanas prasmes.
Gadā pirms reformas nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ darbu zaudējuši 64 pedagogi no kopumā 116 pedagogiem, kam konstatētas neatbilstošas valodas zināšanas. 27 pedagogi ir atstādināti uz trim mēnešiem, bet 15 pedagogi atrodas pārejošā darba nespējā.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) vairākkārt uzsvērusi, ka pašvaldību izglītības pārvaldēm kopā ar skolu direktoriem jānodrošina skolotāji, kas runā latviski ne tikai "uz papīra".
Lai pārbaudītu, vai mazākumtautības skolās pedagogu latviešu valodas zināšanas atbilst prasītajam, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) plāno īstenot četrus monitoringa pasākumus, tostarp apmeklēt skolas kopā ar pašvaldībām. Iecerētas arī kārtējās akreditācijas, lai pārliecinātos par mācību procesa norisi, un direktoru vērtēšana.
Tāpat tiks veiktas pārbaudes pēc dienesta rīcībā nonākušās informācijas par iespējamu neatbilstību.