Sabiedrībā joprojām novēro augstu toleranci pret valsts valodas lietojuma prasību pārkāpumiem

© Kaspars Krafts/MN

Sabiedrībā joprojām ir augsta tolerance pret valsts valodas lietojuma prasību pārkāpumiem, otrdien tikšanās laikā secinājuši Ministru prezidentes biroja, Tieslietu ministrijas un Saeimas pārstāvji.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā, lai apspriestu uz latviešu valodas lietojuma stiprināšanu un aizsardzību vērstu aktīvu valdības un Saeimas rīcību, otrdien, Valsts valodas dienā, tikās Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) un Saeimas deputāte Agnese Krasta (JV).

Amatpersonas tikšanās laikā secinājušas, ka arī vairāk nekā 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas joprojām ir aktuāla mērķtiecīgas valsts valodas stiprināšanas politika, lai latviešu valoda patiešām pildītu savu valsts valodas funkciju. Līdztekus amatpersonas paudušas, ka normatīvā regulējuma pilnveide ir tikai daļa no veicamajiem uzdevumiem.

Ikvienam cilvēkam Latvijā - nodarbinātajam, darba meklētājam, patērētājam, pakalpojumu sniedzējam un citiem - ir jābūt pasargātam no diskriminācijas un tiesīgam runāt un tikt uzrunātam valsts valodā, norāda Valsts kancelejā.

Latvijā

Ar 2025.gadu stāsies spēkā vairākas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Viena no svarīgākajām attiecas uz PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinu. Turpmāk 50 000 eiro sliekšņa aprēķinā jāņem vērā ne tikai ar PVN apliekamie darījumi, kā tas bija līdz šim, bet arī vairāki ar PVN neapliekamie darījumi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Svarīgākais