"Galvenā problēma ar visu šo vēsturi ap Krievijas pilsoņiem un valodas pārbaudēm ir nevis idejā kā tādā, bet realizācijā," TV24 raidījumā "Dienas personība" saka Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.
Nosakot prasību valsts valodu pārvaldīt tikai personām ar noteiktu valstisko piederību, valsts nesasniegs leģitīmo mērķi - valsts valodas stiprināšanu, pirmdien Satversmes tiesā (ST) norādīja Tiesībsarga biroja pārstāve Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Santa Tivaņenkova.
Valsts valodas pārbaudi lielākoties nav spējuši nokārtot Krievijas pilsoņi vecumā virs 75 gadiem, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) apkopotā informācija.
Desmit Krievijas pilsoņi latviešu valodas eksāmenu sekmīgi ir nokārtojuši pēc ceturtā piegājiena, bet lielākā daļa to ir nokārtojuši otrajā reizē, Satversmes tiesā (ST) uzsvēra Valsts izglītības satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva.
Arvien biežāk sociālajos tīklos redzami video, kuros krievi mēģina provocēt situācijas eskalāciju, noniecinot latviešu valodu un latviešus kā tautu. Komentētāji uzskata; ja situāciju nenoregulēs likums un paklausīga tā izpilde, ko var nodrošināt izglītības iestādes, policija un sabiedrība kopumā, var novest pie situācijas, kad latvieši izies ielās ar saukļiem: "Sitiet krievus!"
Latvijā 89,3% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu, spēj sazināties latviešu valodā, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz 2022.gadā veiktā apsekojuma "Pieaugušo izglītība" rezultātiem.
Šodien ir Valsts valodas diena. Un mums gribas atzīties mīlestībā savai valodai. Pateikt tai paldies. Savā mīlestībā dalījās rakstnieces Nora Ikstena un Laura Vinogradova, dzejnieks Kaspars Zalāns un dzejnieces Inga Pizāne un Ligija Purinaša. Kāda būtu tava mīlestības vēstule valodai?
2018.gadā Latvijā veiktie grozījumi par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās nepārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECK) noteiktās tiesības uz izglītību, secinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT).
Pagājušajā mācību gadā gandrīz pusē Latvijas skolu (320 no 668) kā otro svešvalodu izvēlējās apgūt tieši krievu valodu. Šogad esot līdzīgi. Viens otrs apgalvo, ka tā ir populārākā izvēle. Aptuveni 1000 pedagogu pasniedzot šo apmācību. Bet pēc trim gadiem izglītības sistēmā sagaidāma kārtējā reforma: krievu valoda vairs nebūs otrā izvēles valoda, tās vietā – jebkura no ES valodām. Vai tiešām krievu valoda ir tik populāra? Ja ir, tad – kāpēc?
Prasību Krievijas pilsoņiem Latvijā apliecināt elementāras zināšanas latviešu valodā varētu pielīdzināt ģeoloģiskai izpētei lietotam dziļurbumam, kas apmaksāts uz 14. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas rēķina. Ar to domāta iespēja kaut ko noskaidrot par formāli Latvijas teritorijā dzīvojošu, bet ar Latviju nekādi nesaistītu cilvēku grupu tik lielā skaitā un spēkā, ka Latvijas valdība jau nobijusies un gatavo tādus grozījumus likumos, lai arī turpmāk varētu šos cilvēku neredzēt un ļaut viņiem arī turpmāk ne(ie)redzēt Latviju.
"British Council" pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) ir izstrādājusi pilotprojektu skolu partnerību veidošanai, lai sniegtu atbalstu skolu pārejai uz vienotu izglītības sistēmu un mācībām latviešu valodā, aģentūru LETA informēja "British Council" pārstāvniecības Latvijā komunikācijas vadītāja Laura Kristapsone.
Vairums jeb 61% Krievijas pilsoņu, kuri bija reģistrējušies latviešu valodas pārbaudei, to ar pirmo reizi nav nokārtojuši, preses konferencē informēja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko.
Lielākajai daļai mazākumtautību skolu Rīgā nevajadzētu būt būtiskām problēmām ar pāreju uz mācībām latviešu valodā, šodien izskanēja Rīgas domes preses konferencē par skolu gatavību mācību gada sākumam.
Likuma bardzība pret pedagogiem, kuri nepārvalda latviešu valodu atbilstošā līmenī, ir ļoti skaidra, šādu vērtējumu pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Valsts valodas centra (VVC) direktors Māris Baltiņš.
“Jautājiet Valsts izglītības satura centram!” – man atbild kāda sieviete Daugavpils “Latgales mācību centrā”, kurai uzdodu jautājumu par videostāstu, kas izstaigājis pa tīmekli, radot krasi pretējus viedokļus. Runa ir par video, kurā redzama sieviete, kas – par spīti cienījamiem gadiem un invaliditātei, - tiek nesta uz valsts valodas eksāmenu. “Kāda necilvēcība!” – kliedz vieni. “Tikai pamuļķis vai nelietis nespēj iemācīties kaut vai dažus vārdus valsts valodā,” atbild otri.
Papildu atbalsta pasākumiem pārejai uz mācībām valsts valodā šogad tiks novirzīti vēl 1 161 790 eiro, tai skaitā Eiropas Sociālo fondu (ESF) finansējums 987 522 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 174 268 eiro, ceturtdien nolēma valdība.
Satversmes tiesa šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas paredz studiju programmu īstenošanu latviešu valodā, noskaidroja aģentūra LETA.
Līdz 19.jūnijam saņemts 2171 iesniegums no Krievijas pilsoņiem, lai reģistrētos nākamajam latviešu valodas pārbaudījumu posmam, aģentūru LETA informēja Valsts izglītības satura centrs (VISC).
Nesen tika publicēta informācija, ka vairāk nekā puse krievvalodīgo, kuri kārtoja latviešu valodas eksāmenu, lai garinātu uzturēšanās atļaujas, nespēja to nokārtot.
Latviešu valodas prasmes pārbaudi līdz šim nav izdevies nokārtot 51% no visiem Krievijas Federācijas (KF) pilsoņiem, kas kārtoja eksāmenu, aģentūra LETA noskaidroja Valsts izglītības satura centrā (VISC).