"Vēl tikai trīs paaudzes"; latviešu valodai paredz ātru galu

Kamēr mēs karojam ar krievuu valodu Latvijā, tikmēr jaunatne krīt otrā grāvī - latvieši savā starpā bieži runā angliski vai jauktā latviešu - angļuu valodā. Šādā situācijā par latviešu valodas godā celšanu runāt ir neiespējami.

Protams, katra valoda, ko pārzini, ir vērtība un paver plašākuu skatījumu uz pasauli. Tomēr šobrīd novērotās tendences jauniešu vidū, nekoo labu neliecina. Latvietim ir grūti saprast, ko jaunā latviešu paaudze runā. Turklāt arī publiskajā telpā arvien vairāk redzami uzraksti angļu valodā: "hyper", "outlet"; "studio" un citi.

Uzmnību šai tendencei pievērsis Aivars Borovkovs: "Smalki ļaudis nerunā latviski, vai ne. Bija kārklu vācieši, padomijas konformisti. Tagad bļolaižas izdzīvo latviešu valodu ar angļu valodu. Ja valodu izdzīvo no publiskās vides, tā mirst." Autors turpina: "Jau pārdesmit gadus par šo atgādinu - ka nez kāpēc cilvēki dēļ saviem kompleksiem grib uztaisīt ārzemes. Faktiski, jaunieši var mierīgi iztikt bez latviešu valodas, toties tie, kuri nezin angļu, ir faktiski izdzīvoti no darba tirgus. Saprotu globalizācijas procesus, bet par to ir jārunā. Brīžiem šķiet, ka atbrīvojot vidi no uzrakstiem krievu valodā, krievi ir pieņēmuši spēles noteikumus, atbalstot latviešu valodas izspiešanu. Viņi ir gatavi likt uzrakstus, komunicēt angliski, lai nebūtu jālieto latviešu valoda. Un vaina meklējama tikai un vienīgi latviešos. Nožēlojamā iztapība ir atbaidoša. Kadrs no Vella kalpiem ar Valteru, kur viņš meklē, kam lai atdod Rīgas atslēgas ir kā mūžīgs lāsts."

Komentētāji ir uztvēruši problemātiku, ko risināt aicina Borovkovs: "Latviešu jaunieši savā starpā sarunājas angliski vai latv. un angļu val. mistrā. Un pieaugušie priecājas - re, cik izglītoti bērni."

Autors atzīmē, ka savullaik līdzīga situācija bija ar krievu valodu - arī tad vecāki cerēja, ka krievu valodas zināšans pavērs ceļu uz Maskavu.