Ar likumu nosaka latviešu valodu kā primāro saziņas valodu kredītiestādēs
Par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV) iepriekš pauda, ka kredītiestādēs darba valodai neapšaubāmi ir jābūt latviešu, tādēļ ar grozījumiem valsts valodas lietojumu plānots nostiprināt vēl vairāk, nepārprotami nosakot, ka Latvijas bankās klientiem ir tiesības saņemt finanšu pakalpojumus latviešu valodā.
Līdz ar to primārā valoda jebkurā digitālajā vidē, saziņā un dokumentos, kā arī klātienes apkalpošanā būs latviešu valoda. Prasība par latviešu valodas lietojumu kredītiestādēm būs jānodrošina ne vēlāk kā līdz šī gada 30.septembrim.
Tāpat grozījumi noteic, ka kredītiestāde Latvijā pati var arī noteikt, kuru Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai kandidātvalsts oficiālo valodu kā papildu valodu tā izmanto saziņā ar klientiem.
Saskaņā ar izmaiņām sniegt pakalpojumus un kārtot finanšu dokumentus ārvalstu klientiem, ja klients piekrīt un banka var to nodrošināt, varēs arī jebkurā citā ES vai kandidātvalsts oficiālajā valodā.
Papildu valodu kredītiestādes varēs nodrošināt digitālajās saskarnēs, lietotnē, tīmekļvietnē, zvanu centros. Klienta izdarītā izvēle, piemēram, nospiežot konkrēto taustiņu, būs uzskatāma par piekrišanu konkrētās valodas izmantošanai.
Kredītiestāžu likuma grozījumi arī paredz pilnveidot to subjektu loku, kam sniedzamas neizpaužamās ziņas par ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu portfeli.
