Šodien starp Kultūras ministriju, nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Kultūras aliansi parakstīts memorands par kopīgu mērķu sasniegšanu kultūrā.
Kultūras alianses dalībnieki, kas apvieno pārstāvjus no dažādām ar kultūru saistītām nozarēm, nav apmierināti vai ir tikai daļēji apmierināti ar kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) darbu.
Ministru, britu radošuma ekspertu, Latvijas radošo industriju pārstāvju un ekspertu diskusija „Latvija ceļā uz radošu valsti” notiks 14.martā Spīķeru koncertzālē, Maskavas ielā 4/1, Rīgā.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende pagaidām neredz iespēju atgriezties pie Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma piesaistes akcīzes nodoklim.
No 12. līdz 18. martam visā Latvija notiks radošās darbības nedēļa RADI!, kuras mērķis ir parādīt Latvijas radošo potenciālu un sasniegumus, kā arī veicināt izpratni un interesi par radošo un kultūras industriju, radošumu veicinošu izglītību, inovācijām un zināšanu ekonomiku un radošu pārvaldību
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 28.februārī, pārrunājot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darba aktualitātes, akcentēja kultūras mantojuma lielo vērtību un nozīmi cilvēka dzīves kvalitātes veidošanā.
Jaunā latviešu rakstnieka, ASV rakstnieku konkursa "Writers of the Future" laureāta Toma Kreicberga (pseidonīms Tom Crosshill) starptautiskie panākumi turpinās.
Februāra beigās Latvijai tiks atdoti Otrā Pasaules kara laikā uz Poliju izvestie kultūrvēsturiski vērtīgie mākslas priekšmeti - Jelgavas Svētās Trīsvienības protestantu baznīcas inkrustētā lasāmpults un kādreiz Rīgas Sv.Pētera baznīcai piederējušais bronzas septiņzaru svečturis.
16.februārī Ārlietu ministrijā notika tradicionālā Tulkotāju balvas pasniegšanas ceremonija, kurā balvu par labāko latviešu un igauņu literatūras tulkojumu saņēma Kalevs Kalkuns (Kalev Kalkun) par Noras Ikstenas romāna "Jaunavas mācība" tulkojumu igauņu valodā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 14.februārī, pārrunājot atbalstu literatūrai un grāmatniecībai, aicināja Kultūras ministriju meklēt papildu atbalsta mehānismus šai nozarei.
Līdz šā gada 3.februārim iespējams pieteikties Rīgas domes (RD) izsludinātajā kultūras projektu konkursā finansējuma saņemšanai Rīgai nozīmīgu kultūras projektu īstenošanai vizuālajā un audiovizuālajā, teātra, mūzikas, dejas mākslās, grāmatniecības, muzeju darbības un pilsētas kultūrvides jomās, informē RD Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Pretēji politiķu solītajam nākamgad tiek plānots samazināt finansējumu kultūras nozarei, sacīts Latvijas Radošo savienību padomes vēstulē, kas nosūtīta augstākajām valsts amatpersonām un Saeimas frakcijām.
Sākoties diskusijām par nākamā gada valsts budžetu, studenti piektdien, 4.novembrī pl. 13:00 Mākslas augstskolu asociācija izsludina akciju „Kultūras pastaigu nr. 5 - Pūtiet paši! Spēlējiet teātri paši! Gleznojiet paši!”, aicinot kultūras un izglītības nozares labvēļus iestāties pret finansējuma samazinājumu nozarēm.
Latvijas Ministru kabinets šodien apstiprinājis Kultūras ministrijas izstrādātas Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018. gadam.
Sākusies balsošana par LTV1 raidījuma 100 g kultūras gada balvas Kilograms kultūras otrā ceturkšņa laureātiem. Balvai nominēti izcili kultūras notikumi Latvijā, kas skatītāju vērtējumam nodoti aprīlī, maijā un jūnijā.
Starpministriju vienošanos par sadarbību kultūras jomā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi parakstīja S. Ēlerte no Latvijas puses un Gruzijas kultūras un pieminekļu aizsardzības ministrs Nikolozs Rurua.
Kāpēc igauņi ir gudrāki par latviešiem – tas droši vien ir visnotaļ tradicionāls jautājums, ko uzdod dzejniekam Guntaram Godiņam. Nezinu, kā viņš jūtas, kad uz to jāatbild, tomēr šāda izvaicāšana ir likumsakarīga, jo Latvijā nav daudz cilvēku, kas Igauniju pārzinātu tik labi kā Guntars Godiņš, kura nopelnus kultūru sapratnes veicināšanā atzinuši arī igauņi.
"Atrakciju iekārtas jeb balagāns, kas pēdējos mēnešos parādījies te Līvu laukumā, te Esplanādē, kur dažus soļus no Raiņa pieminekļa sadēstītas vidi degradējošas pagaidu būves ir pilnīgā pretrunā ar galvaspilsētai piešķirto UNESCO Pasaules mantojuma vietas statusu, Rīgas vēsturisko tēlu un mantojumu" uzskata kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.