Līdz 2018.gadam, kad Latvija svinēs savu simtgadi, Rīgā grib īstenot gan Laikmetīgās mākslas muzeju, akustisko koncertzāli, gan arī Daugavas stadiona rekonstrukciju.
Šodien žurnālisti tika iepazīstināti ar Kultūras ministrijā izveidotās darba grupas, kuras uzdevums ir izvērtēt šo trīs objektu izveidi Rīgā, starpziņojumu, bet jau rudenī tehniski ekonomiskais pamatojums tiks iesniegts izskatīšanai valdībā.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) minēja, ka pagājušajā gadā, strādājot pie Nacionālā attīstības plāna sagatavošanas, tika secināts ka Laikmetīgās mākslas muzejs, akustiskā koncertzāle un arī stadions ir būtiski daudzām nozarēm.
"Pētījumos secināts, lai tūrists pilsētā paliktu trīs dienas, nepieciešams Laikmetīgās mākslas muzejs un akustiskā koncertzāle. Esam apņēmušies uz Latvijas simtgadi pabeigt trīs lielos objektus, lai Latvijas simtgadē varētu ar lepnumu teikt, ka lepojamies," sacīja ministre.
Viņa norādīja, ka Daugavas stadiona rekonstrukcija būs skaists projekts, kura realizēšanā iesaistījušās četras ministrijas. Ministre akcentēja, ka ir svarīgi, lai nākamie Deju svētki notiktu kvalitatīvā stadionā. Patlaban stadionā vietā ir 5000 skatītājiem, kuri vēro 15 000 dejotāju.
Jaunzeme-Grende piebilda, ka svētki notiek katru gadu, proti, reizi piecos gados ir lielie Dziesmu un deju svētki un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, tāpat notiek Baltijas valstu Studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus", starptautiskais folkloras festivāls "Baltica", un katru gadu notiek arī Rīgas svētki, tādēļ ministre akcentēja, ka stadionā katru gadu varēs rīkot svētkus.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) pauda prieku par to, ka panākta vienošanās par trīs nozīmīgu objektu nepieciešamību Rīgā. Viņš uzskata, ka rekonstruētais Daugavas stadions būs pienesums ne tikai kultūras, bet arī sporta objektiem, kā arī šāda veida infrastruktūras objekts dos attīstību visam rajonam.
Ministrs pauda, ka tiks darīts viss iespējamais, lai šie trīs objekti tiktu realizēti, kā arī būs jāgatavojas smagai cīņai, lai pārliecinātu Eiropas Komisiju, ka šie objekti dos atdevi.
Kultūras ministrijas izveidotās darba grupas vadītājs un kultūras ministres padomnieks Jānis Dripe skaidroja, ka līdz oktobrim tiks sagatavots tehniski ekonomiskais pamatojums dzīvotspējīgajiem projektiem, lai valdība tad jau varētu sākt lemt par to īstenošanu.
Kā norādīja Dripe, patlaban vislabāk ir sagatavots Rīgas Kongresu nama pārbūves projekts. Šajā gadā ir izstrādāts tehniskais projekts un plānotās izbūves izmaksas ir līdz 25 miljoniem latu. Ja Rīgas Kongresu nama pārbūvi sāktu 2015.gadā, tad plānotos darbus būtu iespējams pabeigt līdz 2018.gadiem.
Tāpat darba grupa izvērtējusi akustiskās koncertzāles izbūvi uz AB dambja. Joprojām attīstības meta stadijā ir 2006.gadā rīkotā starptautiskā konkursa uzvarējušais projekts. Ir veikta projekta analīze un plaša publiska apspriešana. Koncertzāles prognozējamās būvniecības izmaksas ir 30 miljoni latu, bet AB dambja stiprināšanas, pazemes autostāvvietas izbūve un tiltu izbūve uz dambi izmaksātu 15,5 miljonus latu.
Savukārt Daugavas stadiona rekonstrukcija paredz slēgtas futbola halles izveidi, tribīnes 17 000 skatītājiem, tiktu dota mājvieta dažādām sporta organizācijām un izveidotas ērtas autostāvvietas. Stadiona rekonstrukciju iespējams veikt vairākās kārtās, bet to izmaksas patlaban vēl nav aprēķinātas.