Kultūras darbinieki uzskata, ka situācija ar mērķdotācijas sadali tautas mākslas kolektīvu vadītājiem nav normāla, jo daudzi vēl joprojām nesaņem naudu par savu darbu. It īpaši apdalīti jūtas tie kolektīvi, kurus nav veidojušas pašvaldības, bet citi dibinātāji.
Mērķdotācija (786 592 eiro), kas bija paredzēta kā piemaksa kolektīvu vadītājiem, šobrīd sasniedz tikai 56% no pirmskrīzes gadu summas, kas tolaik bija 1,3 miljoni eiro. Šī nauda tiek piešķirta ne tikai pašvaldību, bet arī citu dibinātāju veidotajiem kolektīviem – tiem, kas aktīvi iesaistās Dziesmu un deju svētku kustībā, Dziesmu un deju svētku padomē skaidroja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktora vietniece Signe Pujāte, piebilstot, ka līdz šim naudas sadalījums lielākas problēmas radījis kolektīviem, kurus nav veidojušas pašvaldības. Mazsalacas kultūras centra direktore Dace Jurka zināja kolektīvu, kas piedalās visos konkursos, ieguvis arī godalgotas vietas, bet pat mākslinieciskā vadītāja nesaņem neko. Vēl kāds cits diriģents vadot četrus kolektīvus par vienu algu, un šāda situācija noteikti nav pieņemama.
Padomes locekļi rosināja vietvaras aktīvāk sadarboties ar citu dibinātāju kolektīviem un nodrošināt godīgāku mērķdotācijas sadali. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniecei izglītības un kultūras jautājumos Olgai Kokānei nebija iebildumu pret pašvaldību kompetences paplašināšanu – tikai ar nosacījumu, ja arī valsts no savas puses iesaistās šīs problēmas risināšanā. Savukārt Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane atzina, ka esot grūti apzināt visus pašdarbniekus, jo to ir ļoti daudz. Viņasprāt, bagāti dibinātāji var paši uzturēt savus korus vai dejotājus – viņiem nav vajadzīga šī mērķdotācija. Lielāka palīdzība būtu nepieciešama, piemēram, mazākumtautību kolektīviem, kam nav šādu turīgu atbalstītāju. Diemžēl šobrīd esot tāda tendence, ka, veidojot jaunu kori, netiek domāts, kur ņems naudu. Dažkārt jaunas grupas topot tāpēc vien, ka sanaidojas diriģents ar koncertmeistaru. «Esmu pret šķelšanos un mazām grupām, kas nereti nespēj tikt galā ar Dziesmu svētku repertuāru. Vai tādus mums vajag atbalstīt?» vaicāja E. Aldermane, piebilstot, ka nevajagot jaukt interešu izglītību ar mākslinieciskajiem kolektīviem.
Padomē izskanēja arī kritiski vārdi par lielo atšķirību algās, ko pašvaldības maksā par kolektīvu vadīšanu. «Mērķdotācija ir izvērsusies gluži kā tāda lipīga slimība, un daļā vietvaru ir neveselīga attieksme. Dažviet šī nauda netiek izmaksāta regulāri, bet sezonas vai gada beigās. Turklāt nākas uzklausīt visai nelāgus komentārus,» norādīja D. Jurka. Arī kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka nekādā ziņā nevarot atbalstīt to, ka daļa pašvaldību šo valsts naudu izmanto kā iespēju samazināt savu finansiālo atbalstu kolektīviem.
LNKC ieteica sadarbībā ar pašvaldībām izvērtēt mērķdotācijas efektivitāti (aptauju veiks Latvijas Kultūras akadēmija) un līdz 2014. gada 31. oktobrim īstenot valdības rīcības plānā iekļauto uzdevumu: izstrādāt vadlīnijas tautas mākslas kolektīvu darbības attīstībai.
***
UZZIŅAI
Mērķdotācijas sadale
Latvijas digitālajā kartē ir 3145 kolektīvi
1697 saņem mērķdotāciju – kopumā 786 592 eiro:
• pašvaldību dibinātie: 728 678 eiro (1582 kolektīvi jeb 93%),
• citu dibinātie: 57 915 eiro (115 kolektīvu jeb 7%)
Bāzes summa gadā vienam kolektīvam 288,13 eiro
Avots: LNKC