Kultūrkapitāla fonds pasākumiem kultūrā atvēl 0,9 miljonus eiro

Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) sadalījis 913 448 eiro dažādu kultūras pasākumu īstenošanai, aģentūru LETA informēja VKKF pārstāve Jana Vērdiņa.

Šis finansējums iegūts no VAS "Latvijas Valsts meži" ziedojuma VKKF. Tas sadalīts 48 projektiem deviņās nozarēs.

Kultūras mantojuma nozarē vislielāko finansējumu - 60 000 eiro - ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmija projekta "Latvijas mākslas vēsture. Latvijas valsts simtgadei" īstenošanai. Pārējie 41 500 eiro sadalīti Baltijas valstu restauratoru triennālei "Līdzsvaru meklējot: saglabāšana, izmantošana, restaurācija", "Eiropas kultūras mantojuma dienām 2014" un ceļojošajai izstādei "Pirmais pasaules karš un Latvijas valstiskuma veidošanās".

Tradicionālās mākslas nozarē vislielākais finansējums - 15 000 eiro - atvēlēts bērnu un jauniešu folkloras svētku "Pulkā eimu, pulkā teku 2014" sarīkojumiem Jēkabpilī un Viesītē. Ar 27 680 eiro nozarē atbalstīti arī vairāki festivāli - 14.Pasaules mūzikas festivāls "Porta", 4.starptautiskais burdona festivāls, 10.Daugavpils starptautiskais folkloras festivāls.

Filmu nozarē 65 000 eiro piešķirti īsfilmu ciklam "Latvijas kods. Latvija šodien", savukārt 70 000 eiro - Rīgas starptautiskā kino festivāla sarīkošanai. 15 000 un 20 000 eiro tiks festivāliem "Baltijas pērle" un "2Annas 2014".

Teātra mākslas nozarē visvairāk - 48 000 eiro - piešķirti laikmetīgās skatuves mākslas programmai "Forte forte". Pārējie 36 000 sadalīti Baltijas teātra festivālam un bērnu operas svētkiem Tērvetē.

Dizaina un arhitektūras nozarē 50 000 eiro piešķirti Latvijas dalībai Venēcijas 14.starptautiskajā arhitektūras biennālē, savukārt pārējie 40 000 eiro sadalīti balvu pasniegšanai dizainā un arhitektūrā un izstādei "Latvijas Gaismas pilis. 21.gadsimta Latvijas jaunās bibliotēkas".

Literatūras nozarē kopumā piešķirti 123 000 eiro. No tiem 45 000 tiks izmantoti Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas atzīmēšanai. Pārējos 78 000 eiro izmantos "Dzejas dienu" un festivāla "Prozas lasījumi" sarīkošanai, Latvijas Literatūras gada balvai un Jāņa Baltvilka balvai bērnu literatūrā un grāmatu mākslā. Daļu finansējuma saņems arī Latvijas Literatūras centrs Latvijas dalībai starptautiskos grāmatu gadatirgos 2014.gadā.

Mūzikas un dejas mākslas nozarē sadalīti 185 000 eiro. Lielāko finansējumu - 27 000 eiro - saņems Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola, lai veicinātu jaunrades procesu attīstību ērģeļspēlē. Pārējo finansējumu 158 000 eiro apmērā saņems Starptautiskais Baltijas baleta festivāla, Pianisma zvaigžņu festivāla, Baltijas Baleta konkursa, Jāzepa Vītola Kordiriģentu konkursa, Siguldas opermūzikas svētku un Baha kamermūzikas festivāla rīkotāji. Pie valsts atbalsta tiks arī festivāls "Summertime - aicina Inese Galante 2014", mūzikas festivāls "Rīgas Ritmi 2014", nepieradinātās mūzikas festivāls "Skaņu mežs 2014", Starptautiskais senās mūzikas festivāls, "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2014" un Starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls "Laiks dejot 2014".

Vizuālās mākslas nozarē lielākais finansējums piešķirts laikmetīgās mākslas festivālam "Survival Kit 6" - 30 000 eiro - un Starptautiskajam jauno mediju kultūras festivālam "Māksla+Komunikācija 2014" - 22 000 eiro. Pārējie 11 268 eiro sadalīti Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu zālei nākamajā gadā un "World Press Photo 2014" izstādei un izglītības programmai.

Mērķprogrammā "Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi" atbalstīti vairāki starpdisciplināri projekti. Lielākā summa - 28 000 eiro - atvēlēta mākslas festivālam "Cēsis 2014". Pārējos 26 000 eiro sadalīs vairākiem pasākumiem - 4. mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivālam "Zemlika" Durbē, Likteņdārzam veltītam labdarības pasākumam - koncertam un mākslas darbu izsolei Spīķeru koncertzālē, kā arī komponista Emiļa Melngaiļa mūzikas svētkiem Igatē.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.