Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanu Latvijā kavē banku neracionālās bailes kreditēt, turpretī bankas uzsver, ka ir gatavas runāt gan ar FM, gan Ekonomikas ministriju (EM) par jaunu atbalsta instrumentu radīšanu, piemēram, veidojot papildu valsts garantijas vai ieviešot mezanīna finansēšanas modeli.
Šodien Saeima kā steidzamus otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas tiek papildināts ar jaunu valsts ikgadējās nodevas objektu par patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniegšanas tiesībām.
Pēc pagājušā gadā piedzīvotās recesijas Baltijas valstu ekonomiskā krīze mazinās un reģiona izaugsmes potenciāls uzlabojas, paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).
Var prognozēt, ka 2011.gadā kreditēšanu atsāks visas bankas un tad arī sāksies jaunu dzīvojamo ēku būvniecība, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja nekustamo īpašumu kompānijas SIA "Balsts Expert" valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.
Pagājušajā gadā 20% Latvijas mājsaimniecību naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt komunālos pakalpojumus rēķinus, īri vai hipotekārā kredīta atmaksu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopojums par materiālo nenodrošinātību Latvijā.
Šā gada 31.martā Latvijas Bankas (LB) Kredītu reģistrā bija iesniegtas ziņas par 1 646 598 spēkā esošām saistībām, no kurām 1 242 723 saistībām jeb 74,45% nebija maksājumu kavējuma, liecina centrālās bankas mājaslapā publicētā informācija.
Maijā mazinājusies pusotru gadu ilgusī kreditēšanas sarukuma tendence, Latvijas Bankas mājaslapā raksta centrālās bankas ekonomikas eksperts Vilnis Purviņš.
Kreditēšanas bums laika periodā no 2003. līdz 2006.gadam jaunajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs veicinājis nabadzību, uzskata Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti.
Saeima šodien noraidīja desmit Tautas partijas (TP) Saeimas deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL), kurā aicināts skaidrot "valdības bezdarbību un vilcināšanos lemt par kredītņēmēju atbalsta programmas sākšanu".
Programma valsts galvojuma sniegšanai vienīgā mājokļa kredīta saistību izpildei ir domāta banku, nevis kredīta ņēmēju aizsardzībai, biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.
Kredītņēmēju atbalsta programma tās pašreizējā redakcijā ir novēlota un bankas pašas jau ir izstrādājušas dažādus risinājumus grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina "Swedbank", "SEB bankas" un "Nordea bankas" Latvijas filiāles pārstāvji.
Arī martā turpināja augt "slikto kredītu" īpatsvars, kā arī restrukturēto un atgūšanas procesā esošo kredītu apjoms kopējā banku portfelī. Lielākā daļa no pārstrukturēto un atgūšanas procesā esošo kredītu apjoma bija nodrošināti ar nekustamo īpašumu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti šodien plānojuši diskutēt par kreditēšanas iespējām un kredītu pieejamību pašreizējos ekonomiskajos apstākļos.
Dažu banku aprēķinātie līgumsodi iedzen cilvēkus vēl lielākā parādu verdzībā, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.
Kreditori aizvien agrāk nodod debitorus parādus piedzinēju rokās, lai process notiktu pēc iespējas īsākā laika posmā, liecina parādu piedziņas kompānijas Intrum Justitia apkopotie dati.
Finanšu ministrijas izstrādātā kredītņēmēju atbalsta programma ir tapusi pusgadu par vēlu, un ir nokavēta, intervijā laikrakstam "Biznes&Baltija" sacīja AS "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.
Pamatīgi ieilgusi programmas kredītņēmēju atbalstam tālākā virzība, kam viens no iemesliem varētu būt banku noraidošā attieksme, kas rosinājusi pat diskusijas starp ministrijām par šīs programmas lietderību, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Banku sektorā ir daudz brīvu līdzekļu un eksporta kāpums varētu stimulēt arī kreditēšanas aktivitāti, uz ko jau janvārī norāda industriālo kredītu atlikuma pieaugums, Latvijas Bankas mājaslapā norāda bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Pēc tam, kad valdībā apstiprinās grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta (MK) noteikumos, par trūcīgām personām varēs atzīt arī cilvēkus, kuriem ir kredītsaistības. Turklāt, izvērtējot materiālos apstākļus, tiks paplašināts pieļaujamais kustamā un nekustamā īpašuma klāsts. Paradoksāli, bet šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nereti neļauj atzīt par trūcīgiem pat cilvēkus ar viszemākajiem ienākumiem vai vispār bez tiem.