Programma valsts galvojuma sniegšanai vienīgā mājokļa kredīta saistību izpildei ir domāta banku, nevis kredīta ņēmēju aizsardzībai, biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.
"Tas, ka kredītņēmējs programmai var pieteikties tikai caur bankām, ir apliecinājums, ka programmā paredzētie līdzekļi ir domāti banku, ne kredītņēmēju atbalstam. Tātad kredītņēmēji nav atbalsta mērķis, bet gan līdzeklis banku stabilizācijai," uzskata Gorenko.
Viņaprāt, ja šī programma būtu vērsta reālai kredītņēmēju saistību restrukturizācijai, tad pieteikties dalībai programmā cilvēki varētu tieši, nevis ar komercbanku starpniecību.
Saskaņā izstrādāto programmas redakciju, kuru iecerēts skatīt 12.maija valdības sēdē, banka kredīta ņēmēju pēc tā lūguma valsts galvojuma saņemšanai piesaka brīvprātīgi.
Savukārt Latvijas Kredītņēmēju apvienība aicina veikt izmaiņas programmā, lai dalībai tajā kredītņēmēji var pieteikties paši.
"Swedbank", "SEB bankas" un "Nordea bankas" Latvijas filiāles pārstāvji biznesa portālam "Nozare.lv" iepriekš atzina, ka kredītņēmēju atbalsta programma tās pašreizējā redakcijā ir novēlota un bankas jau ir izstrādājušas dažādus risinājumus grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem.
Jau ziņots, ka izskatīšanai 12.maija valdības sēdē iesniegti noteikumi par kārtību, kādā finanšu ministrs lemj par galvojuma sniegšanu vienīgā mājokļa kredīta saistību izpildei, lai mazinātu sociālekonomiskās krīzes ietekmi.
Finanšu ministrijas sagatavotajos noteikumos noteiktajā kārtībā izsniedzamo valsts galvojumu maksimālais apmērs ir 82 000 000 latu. Vienai bankai izsniedzamo maksimālo valsts galvojuma summu Finanšu ministrija aprēķinās proporcionāli mājsaimniecībām izsniegto kredītu summai attiecīgajā bankā atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem uz 2008.gada 31.decembri.
Noteikumi paredz, ka valsts galvojums var tikt izsniegts par tādu kredīta ņēmēju saistībām, kuri atbilst šādiem kritērijiem - kredīta ņēmējs ir viena vai vairākas fiziskas personas, kurām bankā līdz 2008.gada 31.decembrim ir izsniegts viens vai vairāki kredīti mājokļa iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai, renovācijai vai remontam, un vismaz viena no fiziskām personām, kas kā kredīta ņēmēja parakstījusi kredīta līgumu, attiecīgajā mājoklī ir deklarējusi savu pastāvīgo dzīvesvietu. Ja kredīta ņēmējam ir vairāki šim mērķim izsniegti kredīti, tie ir izsniegti vienā bankā.
Tāpat kredīta ņēmējam izsniegtā kredīta summa un kredīta atlikums valsts galvojuma pieprasīšanas brīdī nepārsniedz 100 000 latu.
Atbalstu varēs saņemt, ja kredīta ņēmēja iegādātais, uzbūvētais, rekonstruētais, renovētais vai remontētais mājoklis ir ieķīlāts Kredīta saistību nodrošināšanai, nostiprinot pirmo hipotēku par labu bankai, kura izsniegusi kredītu. Kredīta ņēmēja iegādātais, uzbūvētais, rekonstruētais, renovētais vai remontētais mājoklis nav ieķīlāts citu saistību nodrošināšanai vai arī citu prasījumu summa nepārsniedz 5000 latu.
Bankai būs jārestrukturizē kredītu atbilstoši vairākiem nosacījumiem - vismaz 20% no kredīta pamatsummas atlikuma banka piemēro 0% likmi, kredītņēmējs no tās neveic pamatsummas maksājumus visu valsts galvojuma periodu.
Atlikušajai kredīta daļai banka valsts galvojuma perioda laikā piemēro procentu likmi, kas nav lielāka par 2,5% gadā plus sešu mēnešu Euribor, Libor, Rigibor vai cits procentu likmes indekss atkarībā no kredīta valūtas. Pēc valsts galvojuma perioda beigām banka kredīta neiesaldētās daļas procentu likmi nosaka atbilstoši kredīta ņēmēja riska novērtējumam un finansējuma piesaistes izmaksām attiecīgajā brīdī.
Restrukturizētā kredīta mēneša maksājums pēc restrukturizācijas nepārsniedz 40% no kredīta ņēmēja mājsaimniecības kopējiem mēneša ienākumiem, un kopā ar maksājumu saistībām nepārsniedz 50% no kredīta ņēmēja mājsaimniecības kopējiem mēneša ienākumiem.
Restrukturizētā kredīta atmaksas termiņš nedrīkstēs pārsniegt 40 gadus.
Bankai būs jāapņemas nodrošināt, ka 0% likme kredīta daļai ir spēkā līdz valsts galvojuma perioda beigām, un pēc valsts galvojuma perioda beigām pagarināt iesaldēšanas periodu uz vēl vismaz uz 12 mēnešiem, ja kredītņēmējs veicis restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā atbilstoši kredīta atmaksas grafikam pēdējos sešus restrukturizācijas perioda mēnešus, vai 24 mēnešiem, ja kredītņēmējs veicis restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā atbilstoši kredīta atmaksas grafikam pēdējos 12 restrukturizācijas perioda mēnešus.
Pēc šiem periodiem bankai būs jānoraksta un tā nevarēs pieprasīt kredītņēmējam atmaksāt 50% no iesaldētās daļas, ja kredītņēmējs veicis restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā un noteiktajos termiņos vismaz pusi no valsts galvojuma perioda un visu šo noteikumu minēto iesaldēšanas periodu. Savukārt 100% apmērā no iesaldētās daļas - ja kredītņēmējs veicis restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā un noteiktajos termiņos atbilstoši kredīta atmaksas grafikam visu valsts galvojuma periodu un šo noteikumu minēto iesaldēšanas periodu.
Līgumā paredzēs, ka valsts galvojums tiek sniegts par 90% no restrukturizētā kredīta ikmēneša maksājumiem, ko veido procentu maksājumi un pamatsummas maksājumi atbilstoši restrukturizētā kredīta maksājumu grafikam valsts galvojuma periodā, ar nosacījumu, ka kredīta ņēmējs sedz vismaz 10% no restrukturizētā kredīta ikmēneša maksājuma.
Valsts galvojuma saistības iestājas, ja kredīta ņēmējs nespēj veikt restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā, jo kredīta ņēmējs zaudējis darbu vai tā ienākumi, salīdzinot ar kredīta restrukturizācijas brīdi, samazinājušies par vairāk nekā 30%.
Tāpat saistības stājas spēkā, ja kredīta ņēmējs nespēj veikt restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā citu iemeslu dēļ un kopš kredīta restrukturizācijas brīža ir pagājuši vairāk nekā 12 mēneši.
Atbilstoši Latvijas Bankas kredītreģistra datiem pērn oktobrī bija aptuveni 85 000 tādu kredīta ņēmēju, kuru mājokļa kredīts nepārsniedz 100 000 latu un citas saistības nepārsniedza 5000 latu.
Kā pievienotajos dokumentos norāda Finanšu ministrija, ir ņemti vērā vairāki Latvijas Komercbanku asociācijas ierosinājumi, tomēr nav panākts Latvijas Komercbanku asociācijas atbalsts projektā iekļautajam nosacījumam norakstīt daļu kredīta pamatsummas kredīta ņēmējiem, kuriem programmas darbības laikā bijusi laba maksājumu disciplīna.