Satversmes tiesa (ST) šodien par Satversmei neatbilstošu atzinusi regulējumu, kas paredz iespēju līgumā atteikties no parādnieka brīdināšanas par īpašuma nodošanu izsolē, aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
Spriedumā norādīts, ka parādnieks nevar aizsargāt savas tiesības, ja viņš netiek brīdināts par ķīlas ņēmēja nolūku iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē, informēja ST pārstāve.
Kā teikts ST spriedumā, "Civilprocesa likuma 396.panta otrā daļa, ciktāl tā pieļauj to, ka netiek iesniegti pierādījumi par parādnieka brīdināšanu, ja no paša akta izriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams, neparedz saprātīgu līdzsvaru starp parādnieka un ķīlas ņēmēja, kā arī sabiedrības interesēm. Tādēļ minētā norma šajā daļā neatbilst Satversmes 92.pantam".
ST vērtēja Civilprocesa likuma 396.panta 2.daļas vārdus "bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, - arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams".
ST nolēmusi atzīt Civilprocesa likuma 396. panta 2.daļas vārdus "paša akta vai" par neatbilstošiem Satversmes 92.pantam un spēku zaudējušiem no šā gada 10.decembra, teikts ST interneta mājaslapā publicētajā tiesas spriedumā.
Savukārt visas pārējās apstrīdētās Civilprocesa likuma normas ST atzina par Satversmes 92.pantam atbilstošām.
Satversmes 92.pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.
ST pārstāve informēja, ka tiesa spriedumā norādījusi, ka likums arī nekustamā īpašuma izsoles gadījumā parādniekam nodrošina vairākas savu tiesību aizsardzības iespējas, piemēram, iespēju vērsties tiesā prasības tiesvedības kārtībā.
Tāpat tiesnesim, pieņemot lēmumu atļaut nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē, ir jāpārliecinās par to, vai īpašuma pārdošanai nav likumīgu šķēršļu, piemēram, ķīlas līgumā minētie nosacījumi patiešām ir iestājušies - kavēts maksājums, sacīja Kovalevska.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams un tas ir stājies spēkā, informēja Kovalevska.
LETA jau ziņoja, ka ar pieteikumu ST vērsās Genādijs Gončarovs un Ināras Sīle, lūdzot par neatbilstošiem Satversmes 92.pantam atzīt vairāku Civilprocesa likuma pantu daļas.
Pieteicēji lūguši atzīt Civilprocesa likuma 396.panta pirmās daļas vārdus "vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu", 396.panta 2.daļas vārdus "bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, - arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams", 397.panta pirmās daļas vārdus "nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam" un 397.panta otrās daļas 1.punkta vārdus "vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu" par neatbilstošiem iepriekšminētajam Satversmes pantam.
Civilprocesa likuma 396.panta pirmā daļa noteic, ka pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā var iesniegt īpašnieks vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu, bet otrā daļa noteic, ka pieteikumam par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā pievienojami pārdošanas nosacījumi un apliecināta izdruka no attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma, kurā norādīti spēkā esošie ieraksti un atzīmes, bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, - arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams.
Savukārt Civilprocesa likuma 397.panta pirmā daļa paredz, ka pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē izskata tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam.
Šī panta otrā daļa noteic, ka tiesnesis pieņem lēmumu atļaut pārdošanu izsolē, pārliecinājies, ka nekustamais īpašums pieder pieteikuma iesniedzējam vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu un nav likumīgu šķēršļu šā nekustamā īpašuma pārdošanai ar pieteikumā norādītajiem nosacījumiem.
ST lietu izskatīja publiskā procesā - ar lietas dalībnieku piedalīšanos.