Pagājušajā gadā 20% Latvijas mājsaimniecību naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt komunālos pakalpojumus rēķinus, īri vai hipotekārā kredīta atmaksu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopojums par materiālo nenodrošinātību Latvijā.
2008. gadā mājsaimniecību, kas nevarēja atļauties segt komunālos pakalpojumus vai veikt kredīta maksājumu, īpatsvars bija 13%.
Tiek uzskatīts, ka mājsaimniecība nevar segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai hipotekārā kredīta atmaksu (par galveno mājokli), ja tā pēdējo 12 mēnešu laikā vismaz vienu reizi ir kavējusi vai nav veikusi iepriekš minētos maksājumus naudas trūkuma dēļ.
To mājsaimniecību skaits, kas pērn nevarēja atļauties veikt komunālos maksājumus, visstraujāk ir palielinājies Pierīgas un Vidzemes reģionā. Tomēr, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (22,2%), kurām 2009.gadā sagādāja problēmas šo maksājumu veikšana, ir Rīgā. 2008.gadā segt komunālos maksājumus bija grūtības 14,8% mājsaimniecību.
Pierīgā šādu mājsaimniecību skaits pieaudzis no 8,3% 2009.gadā līdz 16,9%, Vidzemes reģionā no 10,6% līdz 18,7%, Kurzemē no 13,1% līdz 20,4%, Zemgalē no 14,4% līdz 19,5%, bet Latgalē no 14,3% līdz 19,2%.
Pērn strauji palielinājies arī to mājsaimniecību īpatsvars, kas nevar atļauties segt neparedzētus izdevumus. Šādu mājsaimniecību skaits no 61% 2008.gadā pieaudzis līdz 73,4%. Neparedzētie izdevumi tiek rēķināti katru gadu atbilstoši nabadzības riska slieksnim uz vienu ekvivalento patērētāju gadā. 2008.gadā neparedzēto izdevumu summa bija 90 lati, bet 2009.gadā - 120 lati.
Tāpat arvien mazāk mājsaimniecību var atļauties vienas nedēļas atvaļinājumu ārpus mājām, piemēram, nedēļu doties ceļojumā, pavadīt vasarnīcā, ciemoties pie radiem, draugiem. 2008.gadā pavadīt atvaļinājuma nedēļu ārpus nevarēja atļauties 56,7% mājsaimniecību, bet pērn - 59,8%.
Tomēr laika gaitā ir bijuši arī nelieli uzlabojumi. 2009.gadā samazinājies mājsaimniecību īpatsvars, kas nevar atļauties ēst gaļu, zivis vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu katru otro dienu un uzturēt mājokli siltu.
Katru otro dienu ēst gaļu pērn nevarēja atļauties 25,2% mājsaimniecību, bet 2008.gadā šis rādītājs bija 27,4%. Savukārt uzturēt siltu mājokli pērn nevarēja 17,9% mājsaimniecību, bet 2008.gadā - 19,1%.
Krasākas izmaiņas skārušas mājsaimniecības zem nabadzības riska sliekšņa.
Kā ziņots, nabadzības riska slieksnis pagājušajā gadā vienas personas mājsaimniecībai bija 192,31 lats mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotais pārskats.
Mājsaimniecībai, ko veido divi pieaugušie ar diviem bērniem, jaunākiem par 14 gadiem, nabadzības slieksnis pērn bija 403,86 lati mēnesī.
Tiem cilvēkiem, kuru ienākumi ir zemāki par nabadzības riska slieksni, pastāv augsts nabadzības risks.
2008.gadā nabadzības riska slieksnis vienas personas mājsaimniecībai bija 169,14 lati mēnesī, bet mājsaimniecībai, ko veido divi pieaugušie ar diviem bērniem, jaunākiem par 14 gadiem, - 355,19 lati.
Nabadzības riska indekss ir rādītājs, kas tiek aprēķināts pēc visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vienotas metodoloģijas. Tas raksturo personu īpatsvaru, kas atrodas zem nabadzības riska sliekšņa. Katru gadu nabadzības riska slieksnis tiek aprēķināts no jauna. ES dalībvalstīs kā nabadzības riska slieksnis tiek izmantoti 60% no rīcībā esošo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju.