Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanu Latvijā kavē banku neracionālās bailes kreditēt, turpretī bankas uzsver, ka ir gatavas runāt gan ar FM, gan Ekonomikas ministriju (EM) par jaunu atbalsta instrumentu radīšanu, piemēram, veidojot papildu valsts garantijas vai ieviešot mezanīna finansēšanas modeli.
Šādi viedokļi tika pausti biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā par ES naudas apguves problēmām.
Kā norādīja EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, viens no iemesliem, kāpēc Latvijā ir apgrūtināta ES fondu apguve, ir banku kavēšanās par līdzfinansējuma piešķiršanu apstiprinātajiem projektiem. Viņš stāstīja, ka EM interesējošajai apstrādes rūpniecībai izsniegto kredītu atlikums pēdējos trijos ceturkšņos ir samazinājies par 15%.
"Lai arī bankas apgalvo, ka tās kļūst proaktīvākas, tomēr statistika liecina, ka izsniegto kredītu apjoms krītas - no aptuveni 1,15 miljardiem latu pērn līdz aptuveni 900 miljoniem latu šogad. Pie labas likviditātes un augošiem depozītiem naudas bankās ir vairāk, bet tā tiek izsniegta nepietiekami. Bēdīgākais ir tas, ka skandināvu bankas samazina savu tirgus daļu, kas aktīvāk piedalījās kreditēšanā 2006.gadā un 2007.gadā," sacīja Liepiņš.
Šim viedoklim pievienojās arī FM valsts sekretāra vietnieks ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos Aleksandrs Antonovs, norādot, ka, iespējams, tās ir banku neracionālās bailes, tāpat kā pirms pāris gadiem bankām bija raksturīga neracionāla pārgalvība sniegt kredītus.
"Vairāku programmu ietvaros tieši banku speciālisti bija tie, kuri veidoja finanšu kritērijus, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nevarēja veikt, jo nepietika resursu, tāpat vērtēšanas darbā tika iesaistīta arī Latvijas Komercbanku asociācija. Tādējādi bija radīti kritēriji, kas ļāva apstiprināt projektus un ļāva LIAA slēgt līgumus. Pēc līguma noslēgšanas uzņēmējiem ar projektiem vajadzētu doties uz banku pēc kredīta, jo pirms tam ir dabūta izziņa no bankas, ka tā konkrēto projektu finansēs. Tomēr pēc projekta apstiprināšanas LIAA bankas pēkšņi paziņo, ka nefinansēs. Nedomāju, ka EM varētu pārmest komunikācijas trūkumu ar uzņēmējiem, jo projektu vērtēšanā ir iesaistīti nozaru pārstāvji," tā Antonovs.
AS "Swedbank" valsts un pašvaldību lietu vadītāja Ilze Kukute sacīja, ka "Swedbank" šā gada deviņos mēnešos ir izsniegusi jaunu finansējumu 85 miljonu latu apmērā, un uz Liepiņa uzdoto jautājumu - vai kredīti izsniegti Latvijas rezidentiem - Kukute atbildēja, ka no izsniegtajiem jaunajiem kredītiem 80% jeb vairāk nekā 70 miljoni latu tika tieši uzņēmumiem.
Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas ES strukturālo fondu komitejas vadītājs un VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" Projektu attīstības daļas vadītājs Aleksejs Kaņējevs norādīja, ka banka ir liels mehānisms, ko nevar mainīt, kā ienāk prātā, tomēr valsts šo mehānismu varētu stimulēt ar atbalsta instrumentiem.
"Ja garantijas kā atbalsta instruments jaunu projektu finansēšanā nav efektīvas, tad būtu jādomā par citu instrumentu. Piemēram, Francijā darbojas modelis, ka komercbanka kreditē investīcijas, bet valsts programmas ietvaros sniedz atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem, un šī daļa tiek uztverta kā uzņēmuma kapitāls, kas ir mezanīna finansējuma paveids, proti, kaut kas starp riska kapitāla ieguldījumu un aizdevumu, bet šo aizdevumu iespējams uzņēmumā restrukturizēt ar valsts uzraudzītu instrumentu palīdzību. Patlaban ir pārrāvums starp riska kapitālu un standarta banku aizdevumiem, bet mezanīna finansēšana varētu būt risinājums," uzsvēra Kaņējevs, uz ko Liepiņš atbildēja, ka mezanīna finansējums ir viens no instrumentiem, ko varētu ieviest.
Kukute uzsvēra, ka bankas ir gatavas runāt ar EM par to, kā papildināt atbalsta instrumentus, savukārt Liepiņš norādīja, ka "lielā četrinieka" banku - "Swedbank", AS "SEB banka", AS "Nordea banka" un AS "DnB Nord banka" - korporatīvās stratēģijas netiek izstrādātas meitas uzņēmumos Latvijā, līdz ar to valdībai banku kreditēšanas problēmu risināšanā būtu aktīvāk jākomunicē ar skandināvu banku mātesuzņēmumiem.
Jau ziņots, ka Latvija pagaidām atpaliek no pašas izvirzītajiem Eiropas Savienības (ES) fondu apguves mērķiem, gada astoņos mēnešos izmaksājot tikai ap 30% no šogad kopumā plānotā finansējuma apjoma, teikts FM ziņojumā.
Līdz 31.augustam kopumā apstiprināti ES fondu projekti par 1,963 miljardiem latu jeb 61,7% no ES fondu finansējuma. Jau noslēgti līgumi par 1,85 miljardiem latu, bet finansējuma saņēmējiem izmaksāti 611 miljoni latu jeb 19,2% no pieejamā ES fondu finansējuma.
Pēc FM aplēsēm, bažas patlaban ir par apmēram 73 miljonu latu neapgūšanu šogad, no tiem apmēram 40 miljoni latu ir Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajās programmās, tāpēc arī valdībai tika piedāvāts pārdalīt finansējumu.
Valdība atbalstīja 34 miljonu latu pārdali Satiksmes ministrijas pārziņā esošajām programmām, bet papildu 18 miljoni latu tiks novirzīti Vides ministrijai. Papildu finansējums tiks novirzīts vēl vairāku ministriju pārziņā esošajām programmām.
Diskusiju par ES naudas apgūšanas problēmām lasiet biznesa portālā "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".