Kreditēšana Latvijā neatsāksies, iekams to nesāks darīt divas lielākās zviedru bankas, kuras, šķiet, to negrasās darīt, šodien notiekošajā Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa ("Vienotība") rīkotajā konferencē atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks Mārtiņš Bitāns, neminot tieši, par kurām bankām viņš runā.
Bitāns uzņēmumiem, kuriem nepieciešams finansējums, rosināja tos meklēt citas iespējas tā piesaistīšanai, piemēram, ārvalstu investīcijas. Viņš sacīja, ka šogad pasaulē apgrozībā ir parādījusies nauda, ko investori vēlētos ieguldīt perspektīvos projektos, tomēr šī nauda nesasniedz Latviju valsts sliktā kredītreitinga dēļ.
"Lai piesaistītu investīcijas, nepieciešams uzlabot Latvijas starptautisko kredītreitingu, ko varētu panākt ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķu īstenošanu," noradīja Bitāns.
Kā īstermiņa mērķi Latvijas Bankas pārstāvis minēja, ka 2012.gadā valsts budžeta deficītam ir jābūt 3% no iekšzemes kopprodukta, tāpat par 2012.gada budžeta konsolidāciju jāsāk runāt tūlīt pēc tam, kad tiks pieņemts nākamā gada budžets. "Tā kā nodokļu paaugstināšana ir izsmēlusi visas iespējas, 2012.gadā nāksies veikt strukturālās reformas," sacīja Bitāns.
Latvijas pievienošanās eirozonai 2014.gadā, pēc Latvijas Bankas pārstāvja teiktā, ir vidēja termiņa mērķis, kura īstenošana izskaudīs spekulācijas par iespējamām manipulācijām ar valūtas kursu, tiks veicināta ārējā tirdzniecība un ārējo resursu pieejamība. Savukārt ilgtermiņa mērķis ir kvalitatīvas izglītības sistēmas izveide, kas patlaban nenodrošina kvalitāti. "Ar esošo izglītības sistēmu paliksim viduvējību līmenī," uzsvēra Bitāns.
Jau ziņots, kopš krīzes sākuma izsniegto kredītu kopsumma samazinājusies par 11,5% jeb 1,9 miljardiem latiem, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja "SEB banka" Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs.
Pēc Danēviča teiktā, ekonomika sarukusi par aptuveni 20%.
Ja 2007.-2008.gadā Latvijas komercbanku kredītportfelis bija 15 miljardi latu, tad tagad tas ir aptuveni 14 miljardi, kas nozīmē 11% samazinājumu. Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons atzina, ka pieņemamākais variants patlaban būtu atgriezties 2006.-2007.gada kreditēšanas līmenī, kad kredītportfelis veidoja astoņus deviņus miljardus latu.
Danēvičs, iepazīstinot ar kreditēšanas tirgus tendencēm, norādīja, ka "Baltijas valstu izaugsmes fenomens bija lielā mērā balstīts uz lētiem un viegli pieejamiem kredītiem. Ja 1992.gadā kredītu apmērs ekonomikā bija 0%, tad 2007.gadā tas jau bija virs 100% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nav norma".
Kredītu īpatsvars IKP 2009.gadā Latvijā bija vidēji augsts, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. "ES kontekstā Latvija joprojām ir viena no visnabadzīgākajām valstīm gan ar vienu no vājākajām juridiskajām infrastruktūrām, gan biznesa vidēm," atzina Danēvičs.