Latvijas bankas realizē pārāk pasīvu uzņēmumu kreditēšanas politiku, kas kavē Latvijas ekonomikas izaugsmi, šādu nostāju šorīt LNT pauda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Pēc politiķes vārdiem, lai arī ar Latvijas ekonomikas izaugsmi nav tik slikti, kā varētu gaidīt Krievijas krīzes un sankciju dēļ, un šogad ir sagaidāms 2%, bet nākamgad 3% pieaugums, tomēr cita starpā izaugsmi kavē banku īstenotā uzņēmumu kreditēšanas politika, kas esot raksturojama kā "ļoti, ļoti slikta".
Ministre ir rosinājusi šo jautājumu pārrunāt koalīcijā, pieaicinot banku uzraugus un lielākās bankas, lai tās izskaidro, kāpēc netiek atjaunota kreditēšana. Reizniece-Ozola uzsvēra, ka laikā, kad Saeimā tika diskutēts par "nolikto atslēgu principa" ieviešanu hipotekārajā kreditēšanā, bankas spieda atteikties no šādām izmaiņām, vienlaikus solot atjaunot kreditēšanu. Tagad esot redzams, ka politiķi savu solījumu ir turējuši, bet bankas nē.
Reizniecei-Ozolai gan pašlaik nav skaidra rīcības plāna, ko darīt, ja bankas šajās pārrunās neizrādīs pretimnākšanu un nemainīs kreditēšanas politiku.
Vērtējot tendences Latvijas ekonomikā, ministre atzina, ka ir samazinājusies eksporta izaugsme. Tas pamatā noticis sankciju ietekmē, tāpēc uzņēmēji meklē jaunus tirgus. Politiķe prognozēja, ka neparādīsies jaunas valstis, kas pievienosies Krievijas ieviestajām sankcijām un slēgs tirgus Eiropas Savienības uzņēmumiem, bet ir iespējams, ka Krievija paplašinās sankcijās iekļauto produktu klāstu, piemēram, esot dzirdēts, ka sankcijas varētu attiecināt arī uz šokolādes produktiem.