Maijā mazinājusies pusotru gadu ilgusī kreditēšanas sarukuma tendence, Latvijas Bankas mājaslapā raksta centrālās bankas ekonomikas eksperts Vilnis Purviņš.
Kopš 2008.gada oktobra, kad sākās kreditēšanas kritums, kredītu atlikums ik mēnesi kritās vidēji par 0,6%, bet maijā sarukums veidoja vien 0,1% jeb 12,5 miljonus latu, un latos izsniegto kredītu apjoms pat pieauga. Līdz ar to jau otro mēnesi pēc kārtas uzlabojās arī kredītu gada pārmaiņu dinamika, kredītu gada krituma tempam no -7,8% aprīlī samazinoties līdz -7,2% maijā.
Situācijas attīstība Latvijas tautsaimniecībā, no vienas puses vēl saglabājoties zemam iekšzemes pieprasījumam, bet no otras - uzlabojoties konfidences līmenim un augot ražošanas apjomiem eksportējošajās nozarēs, stabilizējusi arī naudas daudzumu apgrozībā. 2010.gada maijā naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, gandrīz nemainījās, bet M3 gada pieauguma temps turpināja augt un sasniedza 4,9%, norāda Purviņš.
Naudas apjomu maijā maz iespaidojušas skaidrās naudas apgrozībā pārmaiņas - tā palielinājusies vien par 0,2%. Nedaudz straujāks, par 0,4%, bijis iekšzemes noguldījumu pieaugums, kāpumu nosakot gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību latu noguldījumu palielinājumam. Eiro noguldījumu atlikums samazinājās.
Pozitīvi Purviņš vērtē, ka noguldījumu pieaugumā noteicošā bijusi ilgtermiņa komponente, ar termiņu, ilgāku par diviem gadiem, tomēr noguldījumu pārmaiņu ietekme uz naudas rādītāju M3 kopumā bijusi pat nedaudz negatīva, jo ilgtermiņa noguldījumi zemākas likviditātes dēļ netiek iekļauti M3.
Purviņš prognozē, ka tautsaimniecības stabilizācijas tendences noteiks mērenu naudas piedāvājuma kāpumu arī turpmākajos mēnešos. To veicinās arī pakāpeniska kreditēšanas aktivizēšanās gan uzņēmējdarbības jomā, gan attiecībā uz mājsaimniecībām, kas pārliecinātas par savu finansiālo ilgtspēju.