Krākšana

Teju katrs piektais jeb 17% aptaujāto atzīst, ka guļot krāc, liecina "Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa" pētījuma dati.

Katrs sestais iedzīvotājs jeb 17% atzīst, ka guļot krāc, liecina "Mana aptieka & Apotheka" jaunākās pasūtītās aptaujas dati.

Miega medicīna ir plaša un daudzveidīga medicīnas nozare. Tā ietver daudzus miega traucējumus – ne tikai grūtības aizmigt un krākšanu. Miega problēmas var iedalīt vairākās lielās grupās.

Gulēšana blakus cilvēkam, kurš krāc var būt neizturama. Ja miegs ir dziļš, tad, iespējams, partnera krākšana nemaz netraucē. Tomēr, ja teju katru nakti nespējat izgulēties, jo partneris blakus krāc, vai arī jūs esat vaininieks pie tā, ka citi neizguļas, tad jums var noderēt šie padomi.

Gadās dzirdēt, ka cilvēki prasa - kāpēc mums ir jāguļ, kāpēc mēs guļam? Nez kāpēc neviens neprasa - kāpēc mēs elpojam vai kāpēc mēs ēdam? Miegs ir mūsu izdzīvošanas pamatfunkcija, tas ir tikpat nepieciešams, kā elpošana un ēšana.

Pētnieks Andreas Palms no Upsalas universitātes vecis jaunu pētījumu par krākšanas ietekmi uz cilvēka veselību, vēstīts "The Sun".

Miega speciālists Narvans Amini atklāj vairākus iedarbīgus veidus, kā naktī izvairīties no krākšanas, informē "The Sun".

Aptuveni katru desmito (14%) cilvēku pēdējā gada laikā nomocījušas krākšanas problēmas miegā, liecina jaunākais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" pētījums. Miega medicīnas speciālisti norāda, ka krākšana nav nevainīga parādība miegā, gluži pretēji - atstājot to bez vērības, var iedzīvoties arī nopietnās saslimšanās.

Vai krākšana ir dabīga un veselīga parādība? Vai arī tā norāda uz kādām veselības problēmām? Kādi ir krākšanas iemesli, riski un iespējamie risinājumi, stāsta anesteziologs-reanimatologs, RSU Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Doc. Juris Svaža un farmaceite Zanda Ozoliņa.

Krākšana pati par sevi cilvēkam ļaunumu nenodara, ja vien tās iemesls nav elpošanas traucējumi miegā jeb miega apnoja – pēkšņa elpošanas apstāšanās miega laikā, kas var radīt dzīvībai bīstamas veselības problēmas, tostarp sirds un asinsvadu slimības, var veidoties asins trombi, palielinot miokarda infarkta risku, skaidro miega apnojas speciālists Jānis Labucis. Izteikta pazīme, kas var palīdzēt atšķirt miega apnoju no nekaitīgas iekrākšanās, ir elpošanas pauzes miegā, to dēļ slimnieki nereti nemierīgi guļ un miegā daudz grozās. Nereti pacienti paši nejūt un neapzinās, ka cieš no miega apnojas, visbiežāk šīs veselības problēmas novēro līdzcilvēki.

Aktuāla problēma kā sieviešu, tā vīriešu vidū ir krākšana un tās radītās negatīvās sekas. Traucēts nakts miers un labsajūta nav vienīgais nepatīkamais krākšanas radītais blakus efekts. Ilgstoša kaites neārstēšana paaugstina arī sirds saslimšanas risku. Sertificēta farmaceite Laila Zālīte iesaka 5 vienkāršus dabīgos risinājumus un dzīvesveida maiņas “knifus”, kas var palīdzēt apturēt krākšanu.

«Ja sa­bied­rī­ba sme­jas par kā­du ve­se­lī­bas pro­blē­mu, tas aiz­vai­no, liek pa­cien­tam dis­tan­cē­ties no pro­blē­mas un to ne­at­zīt. Tie­ši tā Lat­vi­jā no­ti­cis ar krāk­ša­nu: gan sa­bied­rī­ba, gan pa­cien­ti, gan diem­žēl arī me­di­cī­nas pro­fe­si­onā­ļi šo pro­blē­mu bie­ži ig­no­rē,» sa­ka oto­ri­no­la­rin­go­logs, He­ad­li­ne pri­vāt­klī­ni­kas va­dī­tājs un Lat­vi­jas Uni­ver­si­tā­tes lek­tors Kas­pars Pek­sis. «Ir pa­cien­ti, ku­ru krāk­ša­na ne­no­da­ra ļau­nu­mu ve­se­lī­bai, ir tā­di, ku­ri sli­mo ar mie­ga ap­no­ju – kad or­ga­nisms mie­gā cieš no skā­bek­ļa trū­ku­ma, bet tre­šā pa­cien­tu ka­te­go­ri­ja ir cil­vē­ki ar mie­ga trau­cē­ju­miem,» stās­ta He­ad­li­ne pri­vāt­klī­ni­kas ār­ste Lī­va Šper­la.

Ļoti daudz cilvēku krāc un visvairāk no tā cieš tieši šo personu otrās pusītes. Portāls nra.lv apkopoja trīs lieliskas metodes kā pārtraukt krākšanu ar mājās atrodamiem līdzekļiem.

Lielbritānijas iedzīvotāja gājusi bojā muļķīgas apstākļu sakritības dēļ, ziņo britu laikraksti.

Kādam zviedru mācītājam – psihologam – oriģinālā veidā izdevies no pašnāvības atrunāt vīrieti, kas bija ieradies pēc palīdzības. Sarunas laikā svētais tēvs vairākkārt iesnaudies un krācis, liekot potenciālajam pašnāvniekam saprast, ka viņa problēmas ir tikai nieks.

Grūtniecības pēdējos mēnešos sievietes krāc divreiz biežāk nekā pirms grūtniecības, – atklājuši Edinburgas universitātes zinātnieki.