Aptauja: Teju katrs piektais iedzīvotājs guļot krāc

Teju katrs piektais jeb 17% aptaujāto atzīst, ka guļot krāc, liecina "Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa" pētījuma dati.

Saskaņā ar aptaujas datiem krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7% iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem - 11%, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju jeb 20% respondentu. Tāpat tā ir izteiktāka 25% aptaujāto, kuri kopumā dzīvo neveselīgi.

Daudz izteiktāka krākšanas problēma piemeklē vīriešus. Kamēr krākšana novērota katram ceturtajam vīrietim jeb 24% aptaujāto, tā piemeklējusi tikai katru desmito respondenti-sievieti jeb 11%.Vīrieši krāc biežāk, jo viņiem raksturīgāka aptaukošanās kakla rajonā, kamēr sievietēm tas novērojams daudz retāk, norāda Miega slimību centra ārsts Juris Svaža. Vīriešiem vidēji ir nedaudz garāks elpceļa segments mēles saknes līmenī, kur arī visbiežāk ir elpceļu šaurākā vieta, tāpēc rodas krākšanas troksnis, norāda ārsts.

"Lai gan varētu šķist, ka krākšana ir nevainīgs process, tomēr tā rada neizgulēšanās risku gan apkārtējiem, gan pašam krācējam, turklāt krākšana var liecināt par elpošanas traucējumiem - miega apnoju, kas palielina dažādu saslimšanu risku un var būt bīstama dzīvībai," skaidro Tukuma Centra aptiekas vadītāja un farmaceite Agnese Ritene.

Miega higiēnas pamatprincipi ir ievērot vienu un to pašu gulētiešanas laiku, nodrošināt gulēšanai patīkamu temperatūru un gultas veļu, kā arī pirms gulēšanas nelietot elektroniskās viedierīces un neskatīties televīziju, nesportot, nepārēsties, nelietot kofeīnu saturošus produktus un alkoholu, norāda farmaceite. Lai izvairītos no krākšanas, Svaža iesaka piekopt veselīgu dzīvesveidu, vērsties pie miega speciālista vai lora, kā arī nepieņemties svarā.

Latvijā

Valdošajā koalīcijā septembrī panākta vienošanās par komercbanku virspeļņas nodokļa ieviešanu. Vienlaikus tiks paredzēts kompensējošais mehānisms, kas ļaus mazināt nodokļa apmēru tām finanšu iestādēm, kuras aktīvāk finansē tautsaimniecību. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) lēš, ka tuvāko trīs gadu laikā no finanšu iestādēm virspeļņas nodoklī un ar solidaritātes iemaksām varētu iekasēt vismaz 300 miljonus eiro.

Svarīgākais