Miega medicīna ir plaša un daudzveidīga medicīnas nozare. Tā ietver daudzus miega traucējumus – ne tikai grūtības aizmigt un krākšanu. Miega problēmas var iedalīt vairākās lielās grupās.
Obstruktīva miega apnoja ir biežāk sastopamais miega traucējums. Visbiežāk to atpazīst pēc skaļās krākšanas un elpas aizturēm. Gaiss nespēj brīvi plūst. Cilvēks aiztur elpu, asinīs krītās skābeklis, un nereti smadzenes cilvēku pamodina, lai viņš atkal sāktu elpot. Rezultātā, lai gan ir gulēts varbūt arī pietiekami daudz, cilvēks nejūtas atpūties.
Iemesls nereti - smadzenēm ir problēmas kontrolēt miega un nomoda sadalījumu. Viena no centrālajām hipersomnolencēm ir narkolepsija. Gan tā skaitās reta slimība, Latvijā varētu būt līdz 3000 cilvēkiem ar narkolepsiju un tai līdzīgām slimībām. Miegainība ir pirmais un galvenais narkolepsijas simptoms. Tas nebūt nozīmē, ka, ejot pa ielu, cilvēks pēkšņi aizmieg, bet ļoti bieži ir nogurums, gribas gulēt, ik pa brīdim ir slikts noskaņojums, viss nepatīk.
Tas nozīmē, ka dažādos veidos tiek ietekmēts „iekšējais pulkstenis”. Piemēram, tas ir iestatīts tā, ka miegs dabīgi nāk tikai ļoti vēlu naktī vai tieši otrādi - miegs sāk nākt daudz ātrāk. Ir cilvēki, kuru iekšējais pulkstenis ir iestatīts, piemēram, uz 26 stundu, nevis 24 stundu diennakti. Diennakts ritma traucējumus var izraisīt dažādas lietas - piemēram, hormonālās izmaiņas, ikdienas rutīnas un miega higiēnas izmaiņas vai neievērošana, jetlags (laika joslu maiņas dēļ), maiņu darbs.
Tā ir nevēlama fiziska vai sajūtu pieredze, kas izpaužas miega laikā, iemiegot vai pamostoties. Izšķir dziļā un REM (ātro acu kustību) miega parasomnijas. Dziļā miega parasomnijas ļoti bieži sastopamas bērnu vecumā (piemēram, staigāšana vai runāšana miegā, nakts bailes). Parasti šie notikumi ir labdabīgi un pazūd, cilvēkam pieaugot, bet dažkārt šīs labdabīgās parasomnijas var saglabāties arī pieaugušo vecumā. Tās pastiprina jebkas, kas traucē miegu, piemēram, alkohols, akūta slimība, gan arī ģenētiskie faktori. Bieži sastopamas ir REM parasomnijas - murgi, ko bieži pastiprina stress vai dienā piedzīvotais.
Dažādi kustību notikumi, kas traucē miegu. Viens no tiem ir nemierīgo kāju sindroms. Tā ir nepārvarama vēlme kustināt kājas. To bieži vien pavada arī nepatīkamas sajūtas, piemēram, tirpšana, spiešana, skudriņas, plēšana, kas pastiprinās, kad sēdi vai guli mierīgi, bet samazinās pie kustībām. Šīs sajūtas parasti visvairāk var novērot, ilgi sēžot, piemēram, sēžot skolā, braucot mašīnā vai pirms gulēt iešanas.
Bezmiegs ir miega traucējums, kas saistīts ar izmaiņām miega ilgumā, ritmā un dziļumā. Bezmiega tūlītējas sekas ir nogurums un miegainība, pieaug aizkaitināmība, vērojama atmiņas pasliktināšanās un reakcijas palēnināšanās. Var parādīties tendence uz dažām sekundēm, minūtēm ieslīgt vieglā snaudā, kas ir īpaši bīstams situācijās, kurās nepieciešama pastāvīga uzmanības koncentrēšana (piemēram, vadot automašīnu). Visbiežāk bezmiegs izpaužas, kā grūtības iemigt, to rada nemiers, domas par iepriekšējās dienas notikumiem, bažas par nākotni u.c. Bezmiegs var izpausties arī kā nakts miegs ar pārtraukumiem, kad vairākkārt jāmostas, bieži vien ar satraukuma sajūtu pēc nepatīkama sapņa. Arī negribēta agra pamošanās no rītiem ir viena no bezmiega izpausmēm. Reizēm sastopami stāvokļi, kad trūkst miega sajūtas, kaut arī dziļā miegā pavadīts pietiekoši ilgs laiks.
Par miegainību, tā pazīmēm, un citiem būtiski miega aspektiem komentē Epilepsijas un miega medicīnas centra (BKUS) miega speciāliste - pediatre Marta Celmiņa: "Miegainība ir bieži sastopama. Varbūt tieši tas ir iemesls, kādēļ to uzskata par normālu vai parastu parādību. Miegainība liek mums justies slikti. Cilvēks, kas nav izgulējies, savas dzīves kvalitāti novērtē daudz sliktāk, kā arī pastāvīgi jūtas noguris, un galu galā nespēj pilnvērtīgi izmantot savu potenciālu. Svarīgi atcerēties - lai gan ne vienmēr to paši pamanām, bez gana ilga miega mēs domājam un reaģējam lēnāk. Tas traucēs, piemēram, labi sagatavoties eksāmeniem vai iemācīties vadīt automašīnu. Bieži nevaram saņemties sportot, doties pastaigā, mīlēties, noveļot to uz motivācijas trūkumu, pat slinkumu. Bet ļoti bieži tam iemesls ir miegainība jeb miegainības traucējumi.
Šādus miega traucējumus var ārstēt, jo miegainībai ir daudz un dažādu iemeslu. Viens no acīmredzamajiem - pārāk maz miega. Diemžēl nav tādas vienas maģiskas tabletītes, kuru iedzer un ar kuru viss paliek pilnīgi labi. Tam būs nepieciešama motivācija un darbs.
Tā neizpaužas tikai kā aizmigšana skolēniem stundu laikā, braucot transportā vai garu diendusu gulēšana. Dažreiz miegainība par sevi signalizē ar vieglu aizkaitināmību, grūtībām koncentrēties, pieņemt dažkārt pat elementārus lēmumus, lēnāku reakciju un noslieci uz riskantāku rīcību. Tas viss patiesībā norāda uz to, ka miegs nav bijis pietiekami spirdzinošs.
Marta Celmiņa: "Kādā pētījumā tika salīdzinātas četras cilvēku grupas. Viena pēdējās divas nedēļas bija gulējusi astoņas stundas naktī, otra - sešas, trešā - četras stundas, bet ceturtā grupa vispār nebija gulējusi trīs diennaktis. Pēc tam visiem dalībniekiem lūdza izpildīt dažādus uzdevumus. Nav brīnums, ka tie, kas bija gulējuši astoņas stundas diennaktī, uzdevumus veica labāk par pārējiem. Tie, kas bija gulējuši par maz, uzdevumus izpildīja sliktāk. Bet tas vēl nav viss - viņi slikti padarīto nemaz neapzinājās un domāja, ka pastrādājuši labi!"
Kāpēc vienam pietiek pagulēt vien septiņas stundas, bet cits jūtas slikti pat pēc desmit miega stundām? M. Celmiņa saka, ka "ir trīs iespējas, kādēļ dienas laikā cilvēks var justies miegains, un tas ne vienmēr saistīts ar nogulēto stundu skaitu, jo, pirmkārt, ieteicamais miega režīms pieaugušajiem ir 7 -9 stundas, pusaudžiem 10 stundas, tātad miegam tiek veltīts mazāk stundu, un rezultātā rodas hroniska neizgulēšanās.
Otrkārt, miega ir pietiekami, bet tam ir slikta kvalitāte - piemēram, obstruktīvas miega apnojas jeb krākšanas, nemierīgo kāju sindroma dēļ. Vai kāds cits iepriekš aprakstītais miega traucējums. Treškārt, palielināta nepieciešamība pēc miega. Šis ir retāk sastopams iemesls, kuram Latvijā nevelta gana daudz uzmanības. Viena no biežāk sastopamajām slimībām ir narkolepsija".
Narkolepsija ir hronisks neiroloģisks traucējums, kas ietekmē smadzeņu spēju kontrolēt miega un nomoda ciklus. Cilvēki ar narkolepsiju var justies atpūtušies uzreiz pēc pamošanās, taču pēc tam justies ļoti miegaini visu dienu. Daudzi cilvēki ar narkolepsiju piedzīvo arī nevienmērīgu un traucētu miegu, kas var ietvert biežu pamošanos nakts laikā. Slimība var būtiski ietekmēt ikdienas aktivitātes - cilvēks var negribot aizmigt, pat ja, piemēram, brauc, ēd vai runā.
Miegainība pati par sevi nav slimība, bet visbiežāk kādas citas problēmas simptoms - depresijas, vairogdziedzera darbības traucējumu, jau pieminētā narkolepsijas un visbeidzot tik bieži sastopamā miega apnojas jeb krākšanas simptoms. Lai to atrisinātu jāuzmeklē speciālists. Latvijā diemžēl šī ir jauna nozare, un speciālistu ir maz. Bērniem un pusaudžiem - Epilepsijas un miega medicīnas centrā (BKUS), pieaugušajiem “Gaiļezers” (RAKUS) miega poliklīnikā, VCA Neiroklīnikā un GK Neiroklīnikā, kā arī Miega slimību centrs.
