Krākšana pati par sevi cilvēkam ļaunumu nenodara, ja vien tās iemesls nav elpošanas traucējumi miegā jeb miega apnoja – pēkšņa elpošanas apstāšanās miega laikā, kas var radīt dzīvībai bīstamas veselības problēmas, tostarp sirds un asinsvadu slimības, var veidoties asins trombi, palielinot miokarda infarkta risku, skaidro miega apnojas speciālists Jānis Labucis. Izteikta pazīme, kas var palīdzēt atšķirt miega apnoju no nekaitīgas iekrākšanās, ir elpošanas pauzes miegā, to dēļ slimnieki nereti nemierīgi guļ un miegā daudz grozās. Nereti pacienti paši nejūt un neapzinās, ka cieš no miega apnojas, visbiežāk šīs veselības problēmas novēro līdzcilvēki.
Latvijas krācēju statistika
Katrs septītais Latvijas iedzīvotājs, tātad aptuveni 15%, miegā krāc, liecina jaunākais Mana aptieka & Apotheka veselības indekss. Tas ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, kas tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Turklāt vīriešu vidū krāc 21%, bet sieviešu vidū 10%. Miega apnojas speciālists Jānis Labucis apstiprina, ka krākšana vīriešiem raksturīga divtik biežāk nekā sievietēm.
Iedzimtība, liekais svars un alkohola lietošana
Labucis norāda, ka cilvēki iedalāmi trijās grupās - tādi, kas guļ mierīgi un nekrāc; tādi, kuri miega laikā mēdz skaļāk elpot vai iekrākties, taču bez elpošanas traucējumiem; un tādi, kas krāc tieši elpošanas traucējumu dēļ. «Elpošanas traucējumus miegā var veicināt anatomiskas īpatnības, proti, šauri augšējie elpceļi, nozīme ir arī ģenētiskai nosliecei - kaulu un audu īpatnībām, bet visbiežākais cēlonis miega apnojai ir liekais svars, kas rada papildu spiedienu uz augšējiem elpceļiem, tos sašaurinot. 80 - 90% gadījumu, ja cilvēkam ir liels liekais svars, visticamāk, būs arī elpošanas traucējumi miegā,» skaidro speciālists.
Aptaujas rezultāti rāda, ka teju divreiz biežāk krākšana raksturīga personām ar neveselīgu dzīvesveidu - šajā grupā miega laikā krāc 21%, kamēr starp cilvēkiem ar veselīgu dzīvesveidu ir tikai 13% krācēju. J. Labucis atzīst, ka neveselīgs dzīvesveids var veicināt elpošanas traucējumus miegā. «Tas, kāpēc cilvēki krāc tieši miega laikā, skaidrojams ar faktu, ka aizmiegot mums atslābinās augšējo elpceļu muskulatūra, kas notur elpceļus atvērtus. Muskulatūras atslābināšanos var radīt arī, piemēram, liels nogurums, miega vai citu nomierinošo zāļu lietošana, smēķēšana un alkohola patēriņš. Tieši šī iemesla dēļ cilvēki, kas pirms miega lietojuši alkoholu, nereti krāc biežāk un skaļāk,» komentē mediķis.
Ļoti skaļa krākšana
Labucis norāda, ka ļoti skaļa, līdzcilvēku mieru traucējoša krākšana lielākajā daļā gadījumu liecina par elpošanas traucējumiem miegā, īpaši, ja cilvēkam ir arī liekais svars. «Ja krākšana ir tāda, ka to dzird arī aiz aizvērtām durvīm, no citām telpām, tad ir ļoti liela iespējamība, ka cilvēks cieš no miega apnojas. Vēl viena pazīme, kas var liecināt par šo problēmu, ir miegainība un enerģijas zudums dienā, pat ja šķiet, ka esi labi un netraucēti gulējis. Nepārprotams simptoms ir pēkšņas elpošanas pauzes miega laikā,» saka speciālists.
Miega apnojas pacients pats var arī neapjaust, ka cieš no elpošanas traucējumiem, tāpēc ieteicams ieklausīties līdzcilvēkos, ja viņi pauž satraukumu par krākšanu un ar to saistītām veselības problēmām. «Nereti līdzcilvēki pamana, ka otram miega laikā, piemēram, apraujas elpa, pacients elpas trūkuma dēļ var svaidīties savā guļvietā, bieži grozīties, un tad parasti līdzcilvēks novēro, ka kaut kas nav lāgā, un aicina doties pie ārsta. Smagos miega apnojas gadījumos pacienti var arī paši naktīs mosties no elpas trūkuma,» stāsta miega apnojas ārsts.
Krācēji ir visās vecuma grupās
Veselības indeksa dati liecina: jo vecāks cilvēks, jo biežāk viņam raksturīgas ar krākšanu saistītas problēmas, tomēr krākt miega laikā mēdz arī desmitā daļa cilvēku (10%) 18 - 24 gadu vecumā. Krākšana raksturīga arī piektajai daļai (19%) iedzīvotāju 45 - 75 gadu vecumā. J. Labucis skaidro, ka no elpošanas traucējumiem miegā un to izraisītas krākšanas cieš visas vecuma grupas. «Ļoti būtiski ir miega apnoju ārstēt 25 - 50 gadus veciem pacientiem, jo tas ir produktīvais vecums, kad cilvēki ikdienā strādā. Aptuveni 25 gadu vecumā parasti sāk domāt par ģimenes veidošanu, un neārstēti elpošanas traucējumi var ievērojami samazināt dzīves kvalitāti, mazināt darba spējas - ar to nevajag sadzīvot un samierināties.» Speciālists stāsta, ka terapijas metodes ir dažādas un tiek izraudzītas katram pacientam individuāli, piemēram, pieejamas dažādas palīgierīces, kas notur elpceļus vaļā, bet dažkārt var būt nepieciešama arī ķirurģiska iejaukšanās.
Izkopt veselīgus ikdienas paradumus
«Dzīvesveidam ir tieša ietekme uz veselību, un arī elpošanas traucējumi miegā var būt neveselīgu ikdienas paradumu sekas,» norāda Mana aptieka farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene. Viņa uzsver, ka pret liekā svara problēmu nevajadzētu izturēties vieglprātīgi - katram ieteicams apdomāt savu uzturu, sabalansējot ēdienkarti un ievērojot mērenību ēšanā. «Iesaku arī iemācīties ikdienā uzņemt pietiekami daudz tīra ūdens (1,5 - 2 l visas dienas laikā), jo tas normalizē vielmaiņu un palīdz izvairīties no lieko kilogramu uzkrāšanas. Un, protams, ikdienas fiziskās aktivitātes - katru dienu iziet nelielā pastaigā, izvēlēties kāpnes lifta vietā, ik pa laikam ar vienkāršiem vingrinājumiem izstaipīt muskuļus, ja ir sēdošs darbs. Ideāli, ja vismaz divreiz nedēļā veltām laiku arī lielākai fiziskajai slodzei, dodoties garākā pastaigā vai ieplānojot treniņu sporta zālē vai varbūt aerobikas nodarbību, baseina apmeklējumu u.c. Galvenais izvēlēties sportisku aktivitāti, kura raisa patīkamas emocijas un labsajūtu,» iesaka eksperte.
