Speciālisti atklāj, kad jāsāk satraukties par krākšanu

Vai krākšana ir dabīga un veselīga parādība? Vai arī tā norāda uz kādām veselības problēmām? Kādi ir krākšanas iemesli, riski un iespējamie risinājumi, stāsta anesteziologs-reanimatologs, RSU Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Doc. Juris Svaža un farmaceite Zanda Ozoliņa.

Kā skaidro Miega laboratorijas vadītājs J. Svaža, īsti normāla parādība krākšana tomēr nav. Taču, par to runājot, ir svarīgi nodalīt vairākas lietas. Pirmkārt, krākšana var būt vairāk sociāla problēma - cilvēks reizēm vai bieži "uzkrāc", un šī krākšana ir traucējoša apkārtējiem un noris bez elpošanas apstāšanās jeb pauzēm. Taču otrs variants ir stipra krākšana, kas notiek intensīvi un ik nakti. Aiz tās var slēpties nopietna medicīniska problēma, obstruktīva miega apnoja (apnoja - sengrieķu valodas termins ar nozīmi "bez elpas"). Tas nozīmē, ka cilvēkam ir neelpošanas epizode miegā un tās cēlonis ir elpceļu nosprostošanās. Ja šo epizožu miegā ir daudz un tas turpinās ilgāku laiku, tas pārvēršas par nopietnu medicīnisku problēmu.

Kāpēc cilvēki krāc?

Krākšanu mēs nosacīti varam saukt par elpošanas traucējumiem miegā. Tā rodas gadījumos, kad elpceļi jau dienas laikā ir nedaudz sašaurināti, jo naktī mums visiem elpceļi sašaurinās muskuļu tonusa pazemināšanās dēļ. Galvenie faktori, kas sašaurina elpceļus dienas laikā, ir skeleta īpatnības, liekais svars un palielinātas mandeles. Noteiktās situācijās arī cilvēkam ar normālu elpceļu izmēru var būt krākšana, piemēra, ja ir akūtas iesnas, angīna, lielas mandeles (kas pie angīnas vēl palielinās), gulēšana uz muguras, alkohols. Šādos gadījumos neliela krākšana var būt jebkuram. Taču, ja cilvēkam ir šaurāki elpceļi jau dienas laikā, naktī tam klāt nāk miega faktori - pazemināts muskulatūras tonuss, kas kļūst arvien zemāks dziļākās miega fāzēs. Tādējādi, ieelpojot caur šauriem elpceļiem, tie tiek aizrauti ciet ar apkārt esošajiem mīkstajiem audiem, neļaujot veikt ieelpu un izraisot elpošanas pauzes jeb obstruktīvo miega apnoju.

Kāpēc tas ir bīstami?

Ir trīs orgānu sistēmas, kas visvairāk un visbiežāk cieš no miega apnojas, skaidro ārsts. Pirmkārt, tā ir sirds un asinsvadu sistēma. Šajā gadījumā sekas smakšanai naktī ar laiku būs paaugstināts asinsspiediens un ar to saistītas problēmas, var būt sirds ritma traucējumi un vēlāk pat infarkts un insults. No miega apnojas cieš arī vielmaiņas sistēma, kā rezultātā rodas vielmaiņas traucējumi - visbiežāk kā otrā tipa diabēts un liekais svars.

Tāpat cieš kognitīvā sistēma, smadzenes. Tas izpaužas kā miegainība un nogurums dienā, kas ir sevišķi bīstams monotonā darba darītājiem (piemēram, šoferiem). Šī miegainība parādās pakāpeniski, cilvēks bieži vien saka "es tik labi guļu, ātri aizmiegu, bez problēmām aizmiegu arī pa dienu", bet īstenībā tā jau ir pārmērīga miegainība, kas ir sekas tam, ka naktī cilvēks smok un neizguļas. Ļoti smagos gadījumos šī miegainība ir tik izteikta, ka cilvēks vairs īsti nevar strādāt, vadīt mašīnu, kas ir ļoti bīstami.

Veselības problēmu iemesls ir tas, ka apnojas epizodei seko skābekļa līmeņa pazemināšanās asinīs, kas ir saistīta ar stresa līmeņa paaugstināšanos organismā, kura notiek dziļajā miegā. Organisms jūt, ka ieelpa nenotiek, pieaug stress, un tas atgriež cilvēku seklāka miega fāzē. Tad pieaug muskuļu tonuss, un cilvēks atkal ieelpo - ar skaļu krācienu, biežu grozīšanos. Tad cilvēks atkal iemieg dziļākā miegā, ķermenis atslābst, tonuss kļūst zems un atkal ir šī mikro pamošanās epizode, un viss sākas no gala. Šiem cilvēkiem parādās miega fragmentācija, kas izjauc normālo miega ciklu. Normāli cilvēkam 4-6 reizes naktī mainās miega dziļuma fāzes no dziļākas uz seklāku utt. Cilvēkam nepieciešamākais ir dziļais miegs! Savukārt miega apnojas pacienti, nonākot dziļā miegā, smok. Šī smakšana un paaugstinātais stresa līmenis ir sirds un asinsvadu slimību un vielmaiņas traucējumu iemesls. Savukārt miega fragmentācija - saraustīts miegs, dziļā miega trūkums - ir iemesls kognitīviem traucējumiem.

Pazīmes jeb "tipiskais apnojas pacients"

Tipisks miega apnojas pacients ir pusmūža cilvēks ar lieko svaru, visbiežāk vīrietis pāri pusmūžam. Parasti viņam ir paaugstināts asinsspiediens, ir sirds un asinsvadu slimības, iespējams, bijis infarkts vai insults. Ļoti iespējams paaugstināts cukura līmenis vai 2. tipa diabēts un miegainība dienā. Svarīgi ir pie šī simptomu kopuma pajautāt, vai cilvēks krāc? Vai kāds ir pamanījis pauzes elpošanā? Šo simptomu un pazīmju kopums norāda uz paaugstinātu miega apnojas risku.

Protams, var būt arī netipiski apnojas pacienti, piemēram, jauni vīrieši (ap 30-40 gadiem) ar ļoti smagu apnoju. Var būt arī bērni - parasti pirmsskolas vecumā palielinātu mandeļu dēļ. Arī sievietes, kurām krākšana biežāk parādās, iestājoties menopauzei. Gados jaunākiem pacientiem sākotnēji apnoja bieži vien ir asimptomātiska, tik vien kā aculiecinieku teiktais.

Kā diagnosticēt?

Lai objektīvi noteiktu apnoju, ir nepieciešams miega izmeklējums - respiratorā poligrāfija. Šis izmeklējums 95% gadījumu tiek veikts pacienta mājās, jo datu iegūšanai nepieciešams dabiskais miegs visā tā garumā, pēc iespējas tādos pašos apstākļos, kā tas notiek ikdienā. Pacients saņem iekārtu, kas ir saprogrammēta atbilstoši parastajam gulētiešanas laikam. Pacientam ir parādīts, kā tā ir jālieto, un mājās pašam tā pirms gulētiešanas ir jāuzliek. Iekārta reģistrē krūškurvja elpošanas kustības, vēdera elpošanas kustības, skābekļa koncentrāciju asinīs, pulsa frekvenci, elpošanu, pozīciju miegā, krākšanas troksni un citus rādītājus. Visus šos parametrus saliekot kopā, mēs iegūstam kopainu, pilnvērtīgu informāciju par elpošanu miegā, skaidro J. Svaža.

Ārsts stāsta, ka bieži vien apnojas pacienti paši nemaz nenojauš to, ka viņu organisms miegā piedzīvo elpošanas pauzes, turklāt ne vienu vien. Savukārt diagnostikas dati skaidri parāda, kāda ir reālā situācija. Reizēm pacienti ir ļoti izbrīnīti un nespēj noticēt, ka nakts laikā elpošana ir apstājusies 400, 500 vai pat 600 reižu. Tas ir tādēļ, ka šādas pauzes var notikt tikai dziļā miega fāzē, ko cilvēks neatceras.

Ko darīt?

J. Svaža skaidro, ka ir trīs apnojas novēršanas veidi un katra pamatā ir mērķis - padarīt elpceļus platākus:

1. ķirurģiskā ārstēšana;

2. mutes aparatūra vai kape (ko liek mutē speciali pret krākšanu);

3. pozitīvā gaisa spiediena aparāta izmantošana (Continuous Positive Airway Pressure - CPAP).

Pirmās divas metodes ir piemērotas galvenokārt vieglākām apnojas formām. Savukārt smagajām formām visā pasaulē izmanto pozitīvā gaisa spiediena aparātu. Tas ir neliels aparāts, kas ar gaisa spiediena palīdzību padara elpceļus platākus. Diemžēl cilvēkiem ar lielu lieko svaru elpceļi ir šauri, apkārt esošos taukus nevar izoperēt, arī kape šādos gadījumos vairs nelīdz. Savukārt ar gaisa spiedienu mēs varam atvērt gandrīz jebkuru elpceļu, uzsver ārsts. Šajā gadījumā vajadzīgais gaisa spiediens ir ļoti neliels. Aparāts tiek novietots blakus gultai, tas ir, savienots ar deguna masku, kas pacientam ir jāuzliek pirms miega. Diemžēl reizēm cilvēki, dzirdot par šo risinājumu, sākumā sabīstas un nevar sevi uzreiz iedomāties lietojam deguna masku miegā. Taču pacientiem, īpaši ar smagāku apnojas formu, kam ir 500 elpošanas pauzes naktī, šāds aparāts ir īsts glābiņš. Ja pacientam, kas konstanti ir noguris, miegains, pa nakti bieži ir jāiet uz tualeti (tas arī mēdz būt apnojas simptoms), kam jau parādījušās nopietnākas veselības problēmas, piemēram, asinsspiediens, bijis insults, varbūt ielikts stents vai bijis infarkts, spiedienu slikti izdodas kontrolēt. Ja šādam pacientam iedod aparātu, viņš uzreiz izjūt pārmaiņas, labi guļ, labi jūtas pa dienu, ir možāks, vairāk kustas, sāk zaudēt svaru - šāds efekts ir diezgan bieži. Tiek noņemts nakts lielais stress, kas stipri mazina slodzi uz sirdi un vielmaiņu. Iespējams veiksmīgāk kontrolēt asinsspiedienu, aritmiju, cukura līmeni asinīs. Svarīgs arguments - ar šīs terapijas palīdzību kognitīvos traucējumus noņem uzreiz un cilvēks uzreiz jūtas ievērojami možāks. Kopumā iespējams ievērojami paaugstināt šo pacientu dzīves kvalitāti - uzlabot gan pašsajūtu, gan darba spējas un veselību.

Vai iespējama profilakse?

J. Svaža uzsver - biežākais apnojas cēlonis ir liekais svars. Tas ir faktors, kas dzīves laikā mainās un ko paši varam censties novērst. Vairums cilvēku dzīves laikā pieņemas svarā, tādējādi palielinās arī krākšanas un apnojas parādīšanās iespēja un riski. Tādēļ ir jārūpējas par veselīgu ķermeņa svaru no jaunības, jo lielākā vecumā var būt daudz grūtāk lieko svaru nomest. Savukārt, ja stipra krākšana jau ir parādījusies un varbūt pat manītas elpošanas pauzes, noteikti savlaicīgi jādodas pie speciālista, lai novērstu nopietnas medicīniskas un sociālas problēmas.