Pagājušais mēnesis bija otrais siltākais novembris pasaulē kopš novērojumu sākuma, un, ja vien nenotiks neiespējamais, 2024. gads būs pirmais gads, kad tiks pārsniegts 1,5 grādu pēc Celsija skalas temperatūras pieaugums, pirmdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) Klimata pārmaiņu dienests "Copernicus" (C3S), kas veic klimata novērošanu.
Svētdien Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku noslēdzās divu nedēļu ilgā COP29 klimata konference. Ar šīs konferences rezultātiem īsti apmierināts nav neviens. Vieni ir neapmierināti, ka dabūjuši mazāk naudas nekā cerēts, citi ar to, ka bez šīs naudas dalīšanas nekādi citi, klimata jautājumiem izšķiroši lēmumi netika pieņemti.
Pieaugošais karstums un stiprie nokrišņi gadsimta gaitā kļūs par arvien lielāku izaicinājumu Latvijas civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmai, secināts Saeimas Analītiskā dienesta pētījumā "Iespējas mazināt klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus Latvijas civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmā".
Nenormāli aukstas ziemas uz globālās sasilšanas fona, temperatūras svārstības – visas šīs laikapstākļu dīvainības, ko mēs redzam šoziem, ar gadiem var tikai pastiprināties. Kā globālā sasilšana ietekmēs Latviju un kas mūs sagaida?
Pagājušā gada vidējā temperatūra bija 14,98 grādi pēc Celsija skalas, kas ir par 0,17 grādiem vairāk nekā 2016.gadā, kas bija līdzšinējais rekordists karstuma ziņā, paziņojis Eiropas Savienības Kopernika Klimata izmaiņu dienests (C3S).
2023. gads būs siltākais gads, kāds jebkad reģistrēts, un, iespējams, siltākais 125 000 gadu laikā. Tika pārspēti daudzi temperatūras rekordi, un vidējā globālā temperatūra dažos periodos ievērojami pārsniedza 1,5°C, vēsta UNIAN.
Dubaijā turpinās klimata konference COP28. Sākotnēji tajā bija plānots sniegt pārskatu par valstu paveikto kopš 2015. gadā Parīzes konferencē panāktās vienošanās. Jau ilgi pirms konferences atklāšanas kļuva skaidrs, ka paveiktais stipri atpaliek no iecerētā un ne ar kādiem sasniegumiem lepoties nevarēs. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka Dubaijā neieradās ne ASV prezidents Džo Baidens, ne Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins.
Latvijā samazinās iedzīvotāju īpatsvars, kas piekrīt apgalvojumam, ka klimata pārmaiņas ir reāla un globāla problēma - ja pirms diviem gadiem tie bija 60%, tad tagad 36% iedzīvotāju, informē Latvijas Dabas fonda (LDF) komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.
Gadu no gada klimata pārmaiņu tēmas aktualitāte pieaug. Arī puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas notiek un ir par to noraizējušies, tomēr lielākā sabiedrības daļa domā, ka personīgās rīcības ietekme uz šiem procesiem ir salīdzinoši maza. Latvijas iedzīvotāji aktīvāku rīcību sagaida no Eiropas Savienības (ES), valsts, pašvaldībām un uzņēmumiem, liecina sociālā uzņēmuma “Alter Labs” veiktā pirmā nacionālā šāda veida Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas tapusi sadarbībā ar vadošo vides pakalpojumu kompāniju “CleanR Grupa” un uzņēmumu “Lidl Latvija”.
Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks gatavojas mīkstināt dažas no Lielbritānijas saistībām klimata jomā, atzīstot, ka valstij jācīnās pret klimata pārmaiņām, nesodot darba ņēmējus un patērētājus.
Klimata pārmaiņu rezultātā vairāki ikdienā iecienīti produkti drīzumā varētu izzust. Noskaidrojiet, kuru produktu pastāvēšanu apdraud klimata pārmaiņas!
Mūžīgā dzinēja izgudrotāji nerimstas jau gadsimtiem. Mūžīgais dzinējs (perpetuum mobile – latīņu val.) ir hipotētiska ierīce, kas pēc iedarbināšanas visu laiku ražo enerģiju. Taču šāda ierīce ir neiespējama. Tas gan netraucē to “izgudrot” atkal un atkal. Un – ja ir nauda, ko var slaukt par “izgudrošanu”... Šogad pasākumā “Greentech festival”, kas 14. jūnijā notika Berlīnē, tika apbalvots kāds Sjerraleones jauneklis – Džeremijs Toronka, kurš it kā izgudrojis zaļās enerģijas ierīces, kas darbojas no vibrācijām, ko rada gājēji un satiksme. Tātad savveida mūžīgais dzinējs.
Līdz ar daudzviet karsto vasaru Eiropas līderu vidū atsākusies diskusija par to, vai Eiropas Savienība (ES) maz spēj sasniegt pašas izvirzītos ambiciozākos klimata mērķus pasaulē. Rudenī savu redzējumu par starpposmam jeb 2040. gadam izvirzāmajiem mērķiem un progresa izvērtējumu par iepriekš sasniegto dos Eiropas Komisija, bet ar trauksmes pilniem ziņojumiem klajā jau nākusi Eiropas Revīzijas palāta, kā arī dažādi “klimata konsultanti”.
Īrija apsver iespēju nākamo trīs gadu laikā izkaut aptuveni 200 000 liellopu, lai tādējādi sasniegtu nospraustos mērķus klimata pārmaiņu ierobežošanā, liecina lauksaimniecības ministrijas iekšējās lietošanas dokuments.
Lai gan vārdos Eiropas Savienības (ES) augstākās amatpersonas, kā arī Rietumu lielvalstu līderi nemitīgi deklarē savu dzelžaino apņemšanos varonīgi cīnīties pret klimata pārmaiņām, ko izraisot cilvēka radītie CO2 izmeši, savos ikdienas paradumos šie paši ļaudis ir vieni no kaitīgākajiem Zemei.
Klimata pārmaiņas un globālā sasilšana ir pavisam nopietna problēma, kas ietekmē visus pasaules iedzīvotājus. Pirmas, kas visbiežāk tiek pieminētas, kad tiek stāstīts par klimata pārmaiņu negatīvajām sekām, ir temperatūras paaugstināšanās. Pateicoties tam, ka Zeme kļūst arvien karstāka, nākotnē no mūsu ēdienkartes varētu izzust vairāki iemīļoti pārtikas produkti. Uzziniet, kuru pārtikas produktu esamību nopietni apdraud klimata pārmaiņas.
Klimats Latvijā mainās, kas nozīmē, ka turpmāk varam saskarties ar mūsu reģionam neraksturīgiem laikapstākļiem, tostarp, ar tornado vai viesuļvētrām, raidījuma TČK ēterā atzina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.