Saskaņā ar trešdien publicētu pētījumu, piecdesmit pieci karstuma viļņi pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā nebūtu notikuši bez cilvēku izraisītām klimata pārmaiņām, vēsta “U.S. News”.
"Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcija šodien uz tikšanos aicinājusi klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS), lai gūtu skaidrojumus no ministra par ieceri atcelt vides aizsardzības prasības vēja elektrostacijām (VES), aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā.
TV24 raidījumā “Uz līnijas” kāds skatītājs vaicā: “Vai paralēli klimata pārmaiņām arī nokrišņu daudzums palielināsies?” Atbildi sniedz LVĢMC Prognožu un klimata daļas datu analītiķe Dace Zandersone.
Lai kāda katram būtu attieksme pret jauno ASV prezidentu Donaldu Trampu, gandrīz visi ir vienisprātis, ka pasauli gaida pamatīgas izmaiņas. Pat tie gudrīši, kuri parasti ar “filozofisku” mieru un neslēptu augstprātību norāda: nekas nemainās, šoreiz savu “viedumu” patur pie sevis. Jautājums: kā šīs pārmaiņas ietekmēs Latviju?
Pagājušais gads bija karstākais gads pasaulē, kāds ir reģistrēts, okeāni sasila, ledāji kusa biedējošā ātrumā, un tas liek zinātniekiem satraukties un meklēt atbildes uz jautājumiem, kāpēc tā notiek.
Pagājušais mēnesis bija otrais siltākais novembris pasaulē kopš novērojumu sākuma, un, ja vien nenotiks neiespējamais, 2024. gads būs pirmais gads, kad tiks pārsniegts 1,5 grādu pēc Celsija skalas temperatūras pieaugums, pirmdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) Klimata pārmaiņu dienests "Copernicus" (C3S), kas veic klimata novērošanu.
Svētdien Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku noslēdzās divu nedēļu ilgā COP29 klimata konference. Ar šīs konferences rezultātiem īsti apmierināts nav neviens. Vieni ir neapmierināti, ka dabūjuši mazāk naudas nekā cerēts, citi ar to, ka bez šīs naudas dalīšanas nekādi citi, klimata jautājumiem izšķiroši lēmumi netika pieņemti.
Pieaugošais karstums un stiprie nokrišņi gadsimta gaitā kļūs par arvien lielāku izaicinājumu Latvijas civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmai, secināts Saeimas Analītiskā dienesta pētījumā "Iespējas mazināt klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus Latvijas civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmā".
Nenormāli aukstas ziemas uz globālās sasilšanas fona, temperatūras svārstības – visas šīs laikapstākļu dīvainības, ko mēs redzam šoziem, ar gadiem var tikai pastiprināties. Kā globālā sasilšana ietekmēs Latviju un kas mūs sagaida?
Pagājušā gada vidējā temperatūra bija 14,98 grādi pēc Celsija skalas, kas ir par 0,17 grādiem vairāk nekā 2016.gadā, kas bija līdzšinējais rekordists karstuma ziņā, paziņojis Eiropas Savienības Kopernika Klimata izmaiņu dienests (C3S).
2023. gads būs siltākais gads, kāds jebkad reģistrēts, un, iespējams, siltākais 125 000 gadu laikā. Tika pārspēti daudzi temperatūras rekordi, un vidējā globālā temperatūra dažos periodos ievērojami pārsniedza 1,5°C, vēsta UNIAN.
Dubaijā turpinās klimata konference COP28. Sākotnēji tajā bija plānots sniegt pārskatu par valstu paveikto kopš 2015. gadā Parīzes konferencē panāktās vienošanās. Jau ilgi pirms konferences atklāšanas kļuva skaidrs, ka paveiktais stipri atpaliek no iecerētā un ne ar kādiem sasniegumiem lepoties nevarēs. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka Dubaijā neieradās ne ASV prezidents Džo Baidens, ne Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins.
Latvijā samazinās iedzīvotāju īpatsvars, kas piekrīt apgalvojumam, ka klimata pārmaiņas ir reāla un globāla problēma - ja pirms diviem gadiem tie bija 60%, tad tagad 36% iedzīvotāju, informē Latvijas Dabas fonda (LDF) komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.
Gadu no gada klimata pārmaiņu tēmas aktualitāte pieaug. Arī puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas notiek un ir par to noraizējušies, tomēr lielākā sabiedrības daļa domā, ka personīgās rīcības ietekme uz šiem procesiem ir salīdzinoši maza. Latvijas iedzīvotāji aktīvāku rīcību sagaida no Eiropas Savienības (ES), valsts, pašvaldībām un uzņēmumiem, liecina sociālā uzņēmuma “Alter Labs” veiktā pirmā nacionālā šāda veida Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas tapusi sadarbībā ar vadošo vides pakalpojumu kompāniju “CleanR Grupa” un uzņēmumu “Lidl Latvija”.
Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks gatavojas mīkstināt dažas no Lielbritānijas saistībām klimata jomā, atzīstot, ka valstij jācīnās pret klimata pārmaiņām, nesodot darba ņēmējus un patērētājus.
Klimata pārmaiņu rezultātā vairāki ikdienā iecienīti produkti drīzumā varētu izzust. Noskaidrojiet, kuru produktu pastāvēšanu apdraud klimata pārmaiņas!