Nenormāli aukstas ziemas uz globālās sasilšanas fona, temperatūras svārstības – visas šīs laikapstākļu dīvainības, ko mēs redzam šoziem, ar gadiem var tikai pastiprināties. Kā globālā sasilšana ietekmēs Latviju un kas mūs sagaida?
"Nu, pagaidām neko briesmīgu neesam piedzīvojuši - viss normas robežās. Bet dzīvojam diezgan labvēlīgos, varētu teikt, siltumnīcas apstākļos.
Nīderlandes Utrehtas universitātes zinātnieki runā par nopietnāku lietu. Globālā sasilšana ved uz to, ka aktīvāk samazinās siltuma pārnešana no rietumiem uz ziemeļaustrumiem - tas notiek Golfa straumes un citu straumju pavājināšanās dēļ. Grenlande kūst vairāk, vairāk saldūdens nonāk Atlantijas okeāna ziemeļdaļā. Siltuma un aukstuma pārnese tiek iznīcināta, un tas diezgan drīz var radīt ļoti nopietnas sekas klimatam.
Tas ir, Latvijā ziemā būs tāda pati gaisa temperatūra kā Sibīrijā vai Aļaskā. Un vasarā, savukārt, kļūs arvien karstāks. Klimats kļūs kontinentālāks, un tam būs milzīga ietekme uz lauksaimniecību un mūsu parasto dzīvesveidu kopumā. Tas ir globālās sasilšanas paradokss,” zinātniskajā blogā LR4 sacīja tās pastāvīgais vadītājs Konstantīns Ranks.
Vai ir iespējams kaut kā apturēt šo procesu? "Principā mēs nerunājam par to, ka viss sabruks rīt vai nākamgad. Bet process jau ir sācies, un to nevarēs apturēt ar dažiem vietējiem lēmumiem, pat, teiksim, pārejot uz zaļo transportu. Mums jādomā nevis piecus, sešus vai desmit gadus uz priekšu, bet jādomā par mūsu tikko dzimušajiem mazbērniem, kādā pasaulē viņi dzīvos. Un visas šīs klimata pārmaiņas ir jāņem vērā, veidojot pilsētas, infrastruktūru vai, piemēram, attīstot lauksaimniecības nozares”.
