Pētījums: Pieaugošais karstums un stiprie nokrišņi kļūs par arvien lielāku izaicinājumu

© Romāns Kokšarovs/f64

Pieaugošais karstums un stiprie nokrišņi gadsimta gaitā kļūs par arvien lielāku izaicinājumu Latvijas civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmai, secināts Saeimas Analītiskā dienesta pētījumā "Iespējas mazināt klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus Latvijas civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmā".

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā aizvien biežāk rodas dažādi klimata pārmaiņu radīti izaicinājumi. Šo pārmaiņu ietekmē mainās ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem saistīto apdraudējumu biežums un intensitāte, kā arī to pastarpināta ietekme uz citu apdraudējumu izpausmēm, secināts pētījumā.

Līdz šim klimata pārmaiņas Latvijā ir iezīmējušas izmaiņas ekstremālo un bīstamo hidrometeoroloģisko parādību biežumā un intensitātē, turklāt skaitlisko klimata modeļu aprēķini norāda arī uz turpmākām šo parādību izmaiņām. Līdz ar to Latvijā aizvien biežāk sagaidāmi līdz šim neraksturīgi un ekstremāli laikapstākļi, kā arī biežāk radīsies izaicinājumi, kas saistīti ar saliktiem apdraudējumiem un vairāku apdraudējumu vienlaicīgas iedarbības postošo ietekmi, norāda pētījuma autori.

Salīdzinot ar citām valstīm, dabas stihiju radīto zaudējumu apmērs Latvijā esot neliels, tomēr attiecībā uz atsevišķiem apdraudējumu veidiem, piemēram, vētrām un upju plūdiem, zaudējumi uzskatāmi par salīdzinoši lieliem.

Aprēķini liecina, ka turpmāku klimata pārmaiņu apstākļos pieaugs ekstremālu un bīstamu laikapstākļu, kā arī vairāku apdraudējumu vienlaicīgas iedarbības ietekmē radīto zaudējumu apmērs. Līdz šim Eiropā lielākie dabas katastrofu radītie postījumi ir bijuši saistīti ar dažiem retiem un īpaši augstas intensitātes bīstamu laikapstākļu gadījumiem.

Lai risinātu ar klimata pārmaiņām saistītos izaicinājumus, ir svarīgi nodrošināt civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmu pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei, tostarp veicinot ieguldījumus ar klimatisko faktoru un klimata pārmaiņu ietekmi saistītu apdraudējumu izpētē un inovācijās, sekmēt veiktspēju valsts līmenī, lai mazinātu riskus un attīstītu efektīvus un piemērotus preventīvos un gatavības pasākumus, kā arī nodrošināt sabiedrības informētību un iesaisti civilās aizsardzības nodrošināšanā, secināts pētījumā.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas risina ne tikai klimata pārmaiņu radītus izaicinājumus, bet arī tādus, kas saistīti ar urbanizāciju, attīstību nedrošos reģionos, piesārņojumu, dabas un vides degradāciju un neilgtspējīgu zemes lietošanu. Šo izaicinājumu kopums ir palielinājis dažādu apdraudējumu iedarbībai pakļauto iedzīvotāju skaitu, tādējādi norādot uz nepieciešamību pārvērtēt gan pašus apdraudējumus, gan sabiedrības pakļaušanu un noturību pret katastrofām.

Svarīgi apzināties, ka apdraudējumi paši par sevi nerada dabas katastrofas - katastrofa rodas apstākļos, kad apdraudējums iedarbojas uz neaizsargātu vai apdraudējuma nelabvēlīgajai ietekmei nepietiekami sagatavotu sabiedrību. Savukārt katastrofu risku raksturo dinamiska mijiedarbība starp apdraudējumu, cilvēku un dabas sistēmu ievainojamību un pakļaušanu apdraudējuma iedarbībai, kā arī riska mazināšanas centieniem.

Pētījumā secināts, ka, lai reaģētu uz riskiem, ko civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības jomā rada šī brīža un nākotnē prognozētās izmaiņas hidrometeoroloģiskajos apstākļos, nepieciešama vienota, pārdomāta un pierādījumos pamatota rīcība efektīvai sabiedrības un infrastruktūras aizsardzībai un tās plānošanai.

Latvijā nav izstrādātas stratēģijas katastrofu risku mazināšanai. Turklāt atbildība par pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu risku mazināšanu ir noteikta starp dažādām iestādēm un iesaistītajām pusēm. Neskaidrais atbildības sadalījums, atbildību un padotības hierarhija attiecībā uz dažādu katastrofu pārvaldīšanu, kā arī iedarbīgu sadarbības mehānismu trūkums apgrūtina efektīvu šīs sistēmas darbību.

Lai veicinātu efektīvas civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas veidošanos, jāmainās arī sabiedrības un institūciju domāšanas veidam, nepieciešams stiprināt katastrofu novēršanas kultūru jeb pārliecību, ka noturība pret apdraudējumiem un ievainojamības pret to ietekmi mazināšana ilgtermiņā ir visas sabiedrības, nevis tikai par civilo aizsardzību atbildīgo institūciju atbildība, norāda pētījuma autori.

Līdz ar to informācijai un zināšanām par iespējām mazināt ar klimata pārmaiņām saistītos riskus jābūt pieejamai sabiedrībai, un tieši par civilo aizsardzību atbildīgajām institūcijām esot noteicošā loma sabiedrības informētības par katastrofu riskiem veicināšanā.

Pētījumā secināts, ka Latvijas sabiedrība līdz šim nav pilnvērtīgi informēta par katastrofu risku novērtēšanas procesu un tā rezultātiem, kas savukārt apdraud sabiedrības spēju sagatavoties un piedalīties katastrofu pārvaldības pasākumos, kā arī kopumā mazina sabiedrības noturību pret civilās aizsardzības sistēmā ietvertajiem apdraudējumiem. Lai mazinātu ar klimata pārmaiņām saistīto zaudējumu apmērus, esot svarīgi veicināt iedzīvotāju izpratni par fiziskajiem klimata riskiem, kā arī nodrošināt mehānismus risku vērtēšanas rezultātu un risku mazināšanas pasākumu komunikācijai ar lēmumu pieņēmējiem.

Tāpat nozīmīga loma iedzīvotāju pasargāšanā no bīstamu laikapstākļu nelabvēlīgās iedarbības esot efektīvas brīdināšanas sistēmas nodrošināšanai. Tomēr mazāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir zinoši par bīstamu laikapstākļu gadījumā nepieciešamo rīcību, noskaidrots pētījumā.

Lai aktualizētu bīstamo hidrometeoroloģisko parādību kritērijus un saistītu tos ar potenciāli bīstamu laikapstākļu ietekmi, nacionālais hidrometeoroloģiskais dienests sadarbībā ar atsevišķām pašvaldībām, iestādēm un organizācijām ir veicis bīstamo hidrometeoroloģisko parādību ietekmes analīzi. Tomēr šī analīze, bīstamu laikapstākļu kritēriju identifikācija un pārskatīšana notiek nesaistīti ar katastrofu risku vērtēšanu un līdz ar to ir atšķirīga gan pēc bīstamu laikapstākļu ietekmes vērtēšanas pieejas, gan potenciāli ietekmēto tautsaimniecības jomu pārklājuma. Līdz ar to būtu nepieciešams rast veidu, kā īstenot vienotu brīdināšanas sistēmā ietverto apdraudējumu risku novērtēšanas procesu, tostarp koordinējot to ar šos apdraudējumus pārvaldošajām institūcijām, kā arī nodrošinot atbilstošu iesaistīto pušu pārstāvību vērtēšanas procesā, norāda pētījuma autori.

Turpmāku klimata pārmaiņu apstākļos pieaugot ekstremālu laikapstākļu gadījumu biežumam, Eiropā pieaugs izdevumi, kas saistīti ar klimata risku pārvaldību. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka laikposmā līdz 2050.gadam Latvijā atsevišķos gados dabas katastrofu radītie zaudējumi var sasniegt pat 8% no iekšzemes kopprodukta. Tādējādi, neīstenojot ilgtspējīgu risku finansēšanas stratēģiju, valsts var tikt pakļauta finansiāliem satricinājumiem, kas skar valsts budžetu vai atsevišķas sabiedrības grupas, secināts pētījumā.

Latvijā

Epidemiologi vērsuši uzmanību, ka Latvijā, kā arī dažās citās Eiropas Savienības valstīs nedaudz pieaug saslimstība ar Covid-19. TV3 raidījuma “900 sekundes” veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju pieaugošā saslimstība ar Covid-19 nesatrauc.

Svarīgākais