Pētījums: ko Latvijas iedzīvotāji domā par klimata pārmaiņām?
Gadu no gada klimata pārmaiņu tēmas aktualitāte pieaug. Arī puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas notiek un ir par to noraizējušies, tomēr lielākā sabiedrības daļa domā, ka personīgās rīcības ietekme uz šiem procesiem ir salīdzinoši maza. Latvijas iedzīvotāji aktīvāku rīcību sagaida no Eiropas Savienības (ES), valsts, pašvaldībām un uzņēmumiem, liecina sociālā uzņēmuma “Alter Labs” veiktā pirmā nacionālā šāda veida Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas tapusi sadarbībā ar vadošo vides pakalpojumu kompāniju “CleanR Grupa” un uzņēmumu “Lidl Latvija”.
Pētījums veikts, lai labāk izprastu cilvēku gatavību mainīt savu attieksmi un uzvedību, reaģējot uz klimata pārmaiņām.
Pastāv plaša viedokļu dažādība
Latvijas sabiedrībā ir plaša viedokļu dažādība par šo jautājumu. Pēc iedzīvotāju attieksmes aptaujas respondenti ir sadalīti četrās grupās - Satrauktie (27%) un Noraizējušies (23%) uzskata, ka klimata pārmaiņas cilvēkiem kaitē jau tagad, savukārt Piesardzīgie (32%) un Šaubīgie (18%) ir skeptiskāki par klimata pārmaiņu ietekmi, draudus saskata tikai tālā nākotnē. Tajā pašā laikā tikai nepilni 4% no visiem aptaujātajiem uzskata, ka klimata pārmaiņas nenotiek vispār.
Nesaskata savu ietekmi un atbildību
Lielākā daļa aptaujātie uzskata, ka visiem ir pienākums rīkoties, lai mazinātu un pielāgotos klimata pārmaiņām, un ir jādara viss iespējamais, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas Latvijā. Iedzīvotāji biežāk sagaida aktīvāku rīcību no ES, valsts vai pašvaldībām, uzņēmumiem un sabiedrības kopumā. Iedzīvotāji vēlas, lai valsts un pašvaldību institūcijas palielina ieguldījumus pilsētu apzaļumošanā un nodrošina valsts dotācijas tīrāku un efektīvāku apkures sistēmu uzstādīšanai. Respondenti uzskata, ka lielāks atbalsts jāsniedz mežu platības palielināšanai un bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai.
Kamēr Satraukti, Noraizējušies un Piesardzīgie bieži pauž pārliecību, ka klimata pārmaiņu mazināšanai ir jābūt ļoti augstai vai augstai Latvijas valdības prioritātei, lielākā daļa Šaubīgo uzskata, ka šī jautājuma nozīme ir zema vai vidēja.
Savukārt tie, kas saskata arī savu atbildību klimata pārmaiņu mazināšanā, visbiežāk veic atkritumu šķirošanu, izvēlas Latvijas preces, cenšas samazināt elektrības, apkures un atkritumu apjomu, kā arī iespēju robežās izvēlas citu transportu, nevis personīgo auto.
“Mēs atbalstām Apvienoto Nāciju Organizācijas izvirzīto mērķi samazināt globālās temperatūras pieaugumu līdz 1,5°C, taču apzināmies, ka klimata pārmaiņu radītās sekas pagaidām Latvijas sabiedrībai šķiet mazāk ietekmējošas. Domāju, ka mums visiem daudz aktīvāk būtu jāpievēršas šīm tēmām, kas radikāli ietekmēs visas planētas un arī Latvijas nākotni jau pavisam drīz, lai tādējādi palīdzētu iedzīvotājiem apjaust arī savu personīgo atbildību. Šīs aptaujas rezultāti kārtējo reizi atklāj satraucošo informētības un izpratnes problēmu Latvijā. Tāpēc mēs atbalstām iniciatīvas, kas sniedz drošus datus par sabiedrības izpratni un veicina zināšanas tajā,” saka Antra Birzule, “Lidl Latvija” Korporatīvās sociālās atbildības vadītāja.
Sagaida pārmaiņas atkritumu pārstrādē
Latvijas sabiedrībā nav vienprātības par to, kas izraisa klimata pārmaiņas. Apmēram puse Satraukto, Noraizējušos un Piesardzīgo uzskata, ka tas notiek gan cilvēka darbības, gan dabas pārmaiņu dēļ. Vēl daļa ir pārliecināti, ka izmaiņas ir galvenokārt cilvēku darbības rezultātā. Šaubīgo vidū cilvēka darbības ietekmei piešķir viszemāko nozīmi, biežāk uzskata (21%), ka klimata pārmaiņas ir dabisks process.
Vislielākās pārmaiņas iedzīvotāji nākotnē sagaida no atkritumu pārstrādes. Šī ir vienīgā nozare, kurai vairākums respondentu visās grupās norāda uz vajadzību mainīties, lai mazinātu tās ietekmi uz klimata pārmaiņām. Tāpat dominē uzskats, ka degvielas piegādātāji un tirgotāji, kā arī automašīnu ražotāji ir jāsauc pie atbildības.
“Valsts esam mēs paši - katrs cilvēks, katra mājsaimniecība. Latvijā jau ir ieviesti atkritumu apsaimniekošanas tarifi, kas tiešā veidā ir vērsti uz to, lai mudinātu šķirot. Proti, šķiroto atkritumu izvešana ir bez maksas. Tomēr “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā atkritumu šķirošana ir zem ES vidējā rādītāja, - ja Eiropā tas ir 49,6%, tad Latvijā - 44,1%. Pašlaik esam starp tām ES valstīm, kurām pastāv risks līdz 2025. gadam nesasniegt noteikto mērķi pārstrādāt vai izmantot atkārtoti 55% mājsaimniecībās radīto atkritumu. Strādājot nozarē, es pilnīgi droši varu teikt, ka tas, ko kāds izmet, vēl var būt resurss - sākot no burkāna mizas beidzot ar būvmateriālu pārpalikumiem. Piemēram, pārtikas atlikumus var pārvērst biomasā, no kuras iegūst biogāzi, bet pēc tam - enerģiju. Plastmasu var pārstrādāt un izmantot atkārtoti. Īstenībā, pat tam, ko nevar pārstrādāt, var dot citu dzīvi ar atkritumu reģenerācijas tehnoloģijām, nevis noglabāt poligonā,” komentē “CleanR Grupa” valdes loceklis Guntars Levics.
Viņš arī atgādina, ka ES Zaļā kursa mērķi paredz, ka līdz 2035. gadam poligonos drīkstēs noglabāt ne vairāk kā 10% valstī radīto atkritumu, patlaban Latvijas rādītāji ir krietni augstāki. “Problēma, kuru jārisina, pastāv šeit un tagad, tāpēc jāizmanto efektīvākās pieejamās tehnoloģijas, kas ļautu mums kā valstij sasniegt noteiktos mērķus,” piebilst Levics.