Pētījums: karstuma viļņi dabā ir saistīti ar lielajiem degvielas ražotājiem

© Mākslīgā intelekta ģenerēts attēls / MN

Saskaņā ar trešdien publicētu pētījumu, piecdesmit pieci karstuma viļņi pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā nebūtu notikuši bez cilvēku izraisītām klimata pārmaiņām, vēsta “U.S. News”.

Planētas sasilšanu veicinošās emisijas no 180 lielākajiem cementa, naftas un gāzes ražotājiem būtiski veicināja visus pētījumā aplūkotos notikumus. Pētījumā tika apskatīts 213 karstuma viļņu kopums no 2000. līdz 2023. gadam. Aplūkoto piesārņotāju vidū ir publiski tirgoti un valstīm piederoši uzņēmumi, kā arī vairākas valstis, par kurām bija pieejami dati par fosilā kurināmā ražošanu.

Pētījumā atklāts, ka kopā šie ražotāji ir atbildīgi par 57% no visa oglekļa dioksīda emisiju apjoma no 1850. līdz 2023. gadam.

“Tas tikai parāda, ka ne tik daudz dalībnieku ir atbildīgi par ļoti ievērojamu daļu no visām emisijām,” sacīja Sonja Seneviratne, klimata profesore Šveices universitātē.

Pētījumā atklāts, ka globālā sasilšana padarīja visus 213 pētītos karstuma viļņus redzamākus. 55 gadījumos karstuma viļņu iespējamība bija 10 000 reižu lielāka nekā pirms industrializācijas sākuma 19. gadsimtā. Autori rakstīja, ka šāds aprēķins ir līdzvērtīgs apgalvojumam, ka šie 55 karstuma viļņi "būtu praktiski neiespējami" bez cilvēku izraisītām klimata pārmaiņām.

“Daudziem no šiem karstuma viļņiem bija ļoti spēcīgas sekas,” sacīja Seneviratne. Viņa teica, ka 2022. gadā Eiropu piemeklējusī karstuma viļņu sērija, kas saistīta ar desmitiem tūkstošu nāves gadījumu, viņai palikusi atmiņā kā viens no notikumiem ar īpaši nopietnām sekām.

Klimata zinātnieki var izmantot sarežģītas datorprogrammas un vēsturiskus laika apstākļu datus, lai aprēķinātu saistību starp ekstremāliem laika apstākļiem un planētas sasilšanu veicinošiem piesārņotājiem, ko cilvēki izdala.

Klimata pārmaiņu pētījumi bieži vien koncentrējas uz to, kā tās ietekmēja konkrētu laika apstākļu notikumu, taču zinātnieki apgalvo, ka šis jaunais pētījums ir unikāls, jo tajā uzmanība tika pievērsta tam, cik lielā mērā cementa un fosilā kurināmā ražotāji ir veicinājuši karstuma viļņus.

Zinātnieki apgalvo, ka jauno pētījumu varētu ņemt vērā tiesvedībās. Visā pasaulē klimata aktīvisti, valdības un citi ir iesnieguši desmitiem sūdzību tiesās pret fosilā kurināmā uzņēmumiem, cenšoties saukt uzņēmumus pie atbildības par to lomu klimata pārmaiņās.

"Kādu laiku tika apgalvots, ka jebkurš atsevišķs klimata pārmaiņu veicinātājs sniedz pārāk mazu vai pārāk izkliedētu ieguldījumu, lai to jebkad varētu saistīt ar kādu konkrētu ietekmi. Tagad ir pierādīts, ka tā nav taisnība," apgalvo pētījuma autori.

Svarīgākais