Izglītība

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) laicīgi nesagatavojot un neiesniedzot nepieciešamo informāciju, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien netika pie jautājuma par pedagogu darba samaksu izskatīšanas, diskusiju atliekot uz citu dienu.

Daudzi jautājumi par pedagogu atalgojumu un noslodzi līdz rudenim tiks atrisināti, pauž Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina izglītojamiem ar speciālām vajadzībām profesiju iegūt profesionālās izglītības iestādēs, liecina IZM izstrādātais informatīvais ziņojums "Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu".

Bauskas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece, skolotāja Inita Nagņibeda (K) ir satraukta par plānoto pedagogu streiku, jo tā dēļ skolēni ievērojami kavētu mācību saturu, kas tika iekavēts jau attālināto mācību laikā.

Jūlijā, iesniedzot starpziņojumu valdībai, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicinās no 2023.gada 1.septembra pedagogu slodzēs kontaktstundas samazināt no 70% uz 60%, aģentūru LETA informēja izglītības ministre Anita Muižniece (K).

Visām iesaistītajām pusēm - valstij, pašvaldībām un skolām - ir jāpilda deklarācijā ierakstītie solījumi par skolotāju atalgojumu un slodzi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Klasiskās ģimnāzija direktors Romans Alijevs (GKR).

Ar daudzveidīgu konferenču programmu un tehnoloģijām bagātu izstādes ekspozīciju 6. un 7. oktobrī Ķīpsalā notiks jau 11. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstāde un konference “RIGA COMM”. Pasākumā ik gadu tiekas biznesa un tehnoloģiju profesionāļi, lai izglītotos, tīklotos un atrastu vai piedāvātu piemērotākos digitālos risinājumus.

No šā gada septembra daudzās Latvijas skolās nebūs skolotāju, kas vada mācību stundas, šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē brīdināja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.

Rīgas skolu direktori nosūtījuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām un pašvaldībai, kurā prasa steidzami risināt pedagogu trūkuma problēmu galvaspilsētas izglītības iestādēs, informē Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule.

Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Turpinot skolu tīkla sakārtošanas darbus, 2022.gadā Latvijā tiks reorganizētas vairāk nekā 50 izglītības iestādes, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā pieejamā informācija.

Noslēdzoties mācību gadam, Latvijas izglītības iestādes apmeklēja 4144 Ukrainas kara bēgļi, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

atvijas Izglītības vadītāju asociāciju (LIVA) joprojām neapmierina vairāki finansējuma piešķiršanas mācību iestādēm aspekti, šorīt Latvijas Radio atzīmēja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. LIVA nav apmierināta ar lielāko skolu dotāciju iesaldēšanu, kas pamatā skars Rīgu un Pierīgu. Savukārt valsts ģimnāzijas neapmierina, ka tām ne vien nav palielināts, bet pat tiek samazināts dotācijas koeficients, lai arī šīs skolas nodrošina augstus mācību sasniegumus. Asociācija atzīmē, ka tiek piedāvāts neskaidrs regulējums par "kvalitātes daļas piemaksu", par ko neesot īsti saprotams, kam un par ko šādas piemaksas varētu piešķirt. Tāpat Kalvāns uzskata, ka plānotā 0,5% līdz 1% piemaksa pašvaldībām par skolu tīkla sakārtošanu nav motivējoša, lai pašvaldības tiešām virzītos uz to optimizēšanu. Kā ziņots, lai apturētu jaunā finansējuma sadales modeļa ieviešanu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes ārkārtas sēdē nolemts 16.jūnijā pie Saeimas ēkas rīkot piketu. Argumentējot LIZDA lēmumu "iziet ielās", arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pauž nostāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā naudas pārdales reforma ir pretrunā ar politiķu iepriekš lemto. Jaunās pārmaiņas, ko pedagogiem piedāvā IZM, esot nekonsekventas. Tas attiecoties gan uz bāzes summu, no kuras tiks rēķināts algas pielikums, gan uz koeficientiem, kas tiks piemēroti pedagogu algām. Vanagas vērtējumā, "IZM manipulē ar cipariem", "uz papīra" solot finansējuma pieaugumu par vairāk nekā 8%, taču praksē ieviešot 2,5% pieauguma griestus. Tas nozīmējot, ka algu pieauguma, "kāds tika solīts iepriekš un ar kādu pedagogi rēķinājās", nebūs. "Atbildīgā ministrija mūs nesadzirdēja saskaņošanas sanāksmēs, neņēma vērā mūsu iebildumus, tādēļ ir pienācis laiks iziet ielās un runāt vēl skaļāk. Politiķi nepilda iepriekš solīto, lai gan galvenais, ko mēs pieprasām, ir konsekvence, doto solījumu pildīšana un iespēja prognozēti rēķināties ar situācijas attīstību nākotnē," uzsver LIZDA priekšsēdētāja.

Mācību gada pagarināšana ir nepieciešama, tomēr šīs pārmaiņas nevar būt mehāniskas, liekot bērniem turpināt sēdēt klasēs, skaidro vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Šodien noslēdzas 2021./2022.mācību gads 1.-8.klases un 10.-11.klases skolēniem, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

No nākamā mācību gada ukraiņu bēgļu bērni izglītību Latvijā iegūs valsts valodā, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Masveida atbrīvojumi no eksāmenu kārtošanas ir kliedzoša situācija, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).

Šoziem Valsts prezidents ierosināja, ka turpmāk Latvijas skolēniem krievu valodas vietā, sākot no 4.klases, būtu jāmācās kāda no Eiropas Savienības valodām. Cik tas ir reāli un cik ilgā laikā īstenojams, ja, piemēram, pērn vien aptuveni piektā daļa valsts skolu piedāvāja iespēju izvēlēties – mācīties vācu, krievu vai citu valodu. Pārējās skolās mācās tikai krievu valodu. LTV raidījuma “de facto” uzrunātie skolu pārstāvji un arī ministrija ir vienisprātis, ka nav skaidrs, kas varētu mācīt skolās kādu no Eiropas Savienības valodām. Turklāt vienīgā reālā alternatīva krievu valodai ir vācu valoda, bet Latvijas universitātes vācu valodas skolotāju programmā piedāvātajās 11 budžeta vietās studē vien trīs topošie vācu valodas skolotāji.

Ja pedagogu prasības netiks ņemtas vērā, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) septembrī organizēs protesta akcijas,  informēja LIZDA Sabiedrisko attiecību departaments.

No šodienas ir iespējams pieteikties vienotajam iestājpārbaudījumam uzņemšanai Rīgas skolu 10.klasēs, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.