No 2024./2025.mācību gada 9.klašu beidzējiem būs jākārto starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs, kurā būs ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs, paredz šodien valdībā pieņemtie grozījumi "Noteikumos par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem".
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno no 2026./2027.mācību gada visās izglītības iestādēs kā otro svešvalodu prasīt nodrošināt kādu no Eiropas Savienības (ES) valodām vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, informē IZM.
Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir visvairāk 4. klases skolēnu ar vidējiem un augstiem sasniegumiem matemātikā un dabaszinātnēs, kamēr tikai 15% skolēnu ir zemas zināšanas šajos mācību priekšmetos, liecina "Eurydice" izglītības ziņojums.
10.novembrī norisināsies pirmais elektronisko eksāmenu izmēģinājums reālā Latvijas skolu ekosistēmā, aģentūru LETA informēja Valsts izglītības satura centrs.
Kā publiskajā telpā izskanējis, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šajā rudenī plāno izstrādāt priekšlikumu par mācību gada pagarināšanu. Mācību gada pagarināšana, saskaņā ar izskanējušo informāciju, ietver ideju pagarināt mācību gadu par divām nedēļām, piemēram, līdz Jāņiem, vienlaikus ieviešot papildu brīvlaiku, vēsta Latvijas Bērnu labklājības tīkls.
Ap 30 nevalstisko organizāciju pārstāvji ir nosūtījuši vēstuli Saeimai, aicinot atteikties no plānotajiem Izglītības likuma grozījumiem, kas ļaus vardarbīgus bērnus nosūtīt mājmācībā, informē centra "Dardedze" pārstāve Anda Avena.
Pēdējās desmitgadēs Latvijā ievērojami pieaudzis to jauniešu īpatsvars, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu (OECD) izglītības pārskats "Education at a Glance 2022".
Noslēdzoties pirmajai datoru iepirkuma procedūrai, Izglītības un zinātnes ministrija līdz gada beigām iegādāsies 25 080 datorus skolām Latvijā, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļa.
Izglītības un zinātnes ministrija, vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas vietu sistēmas augstskolās. Šis sistēmas vietā varētu ieviest līdzmaksājumus vairumam studējošo. TV3 raidījums “900 sekundes” skaidroja sabiedrības viedokli šajā jautājumā.
Latvijas tautas izglītībai jābūt prioritātei, tādēļ skolotājiem jāsaņem konkurētspējīgs atalgojums un sabalansēta darba slodze, sveicot pedagogus Skolotāju dienā, uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.
Iespējams, lielāko pedagogu neapmierinātību rada problēmas, kas nemaz nav finansiālas, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Latvijas Universitātes (LU) profesors, bijušais rektors Mārcis Auziņš.
No 2023.gada 1.septembra spēkā stāsies jauna skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma, kas tiks dalīta četros veidos - formatīvā vērtēšana, diagnosticējošā vērtēšana, monitoringa vērtēšana un summatīvā vērtēšana.
Vēstures un sociālo zinību skolotāji iestājas pret mācību gada pagarināšanu, liecina Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības skolotāji atklātā vēstule Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei (K) un Saeimas deputātu frakcijām.
Obligāts eksāmens dabaszinātņu priekšmetos ir nepieciešams, lai risinātu milzīgā deficīta problēmu ar dabaszinātņu jomu saistītās profesijās, sarunā ar aģentūru LETA pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav ne skapja, ne seifa, lai izglītības ministrs varētu solīt pedagogiem piešķirt valsts budžeta līdzekļus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" norādīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).
Priekšvēlēšanu laiks un esošie ģeopolitiski apstākļi nav īstais brīdis pedagogu streikam, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).
Lai arī nākamajā mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta jaunā mācību pieeja, mācību materiālu joprojām trūkst, atzīst izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).
No skolēniem, kas absolvējuši vidusskolu, 68% izvēlas iegūt augstāko izglītību, liecina Eiropas tālmācības vidusskolas un pētījumu centra "Norstat" veiktās aptaujas dati.