No 2023.gada 1.septembra spēkā stāsies jauna skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma, kas tiks dalīta četros veidos - formatīvā vērtēšana, diagnosticējošā vērtēšana, monitoringa vērtēšana un summatīvā vērtēšana.
Vēstures un sociālo zinību skolotāji iestājas pret mācību gada pagarināšanu, liecina Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības skolotāji atklātā vēstule Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei (K) un Saeimas deputātu frakcijām.
Obligāts eksāmens dabaszinātņu priekšmetos ir nepieciešams, lai risinātu milzīgā deficīta problēmu ar dabaszinātņu jomu saistītās profesijās, sarunā ar aģentūru LETA pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav ne skapja, ne seifa, lai izglītības ministrs varētu solīt pedagogiem piešķirt valsts budžeta līdzekļus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" norādīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).
Priekšvēlēšanu laiks un esošie ģeopolitiski apstākļi nav īstais brīdis pedagogu streikam, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).
Lai arī nākamajā mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta jaunā mācību pieeja, mācību materiālu joprojām trūkst, atzīst izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).
No skolēniem, kas absolvējuši vidusskolu, 68% izvēlas iegūt augstāko izglītību, liecina Eiropas tālmācības vidusskolas un pētījumu centra "Norstat" veiktās aptaujas dati.
Izglītības ministre Anita Muižniece (K) sagaida, ka augusta beigās un septembrī parlaments pieņems pārejai uz mācībām tikai valsts valodā nepieciešamos likuma grozījumus pēdējos divos lasījumos.
Pašreizējais studiju vietas izmaksu bāzes modelis neietver visas augstākās izglītības iestāžu faktiskās izmaksas studiju programmu nodrošināšanai, secināts AS "KPMG Baltic" veiktajā pētījumā par studiju programmu izmaksām.
Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis 14.jūlijā pieņemto likumu "Grozījumi Izglītības likumā", vienlaikus aicinot Ministru kabinetu (MK) sagatavot precīzu un korektu regulējumu par pašvaldības līdzdalību privāto izglītības iestāžu finansēšanā, nepieļaujot pašvaldību līdzekļu nelietderīgu un necaurspīdīgu izlietojum, informē Valsts prezidenta kanceleja.
Satraukumam par reflektantu skaita samazināšanos šogad nav pamata, jo, kā liecina vienotās uzņemšanas sistēmas dati, pieteikumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sarucis no 10 182 uz 10 148, tātad par 34 pieteikumiem jeb aptuveni 0,3%, pauž Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicina Valsts prezidentu Egilu Levitu neizsludināt grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka privāto mācību iestāžu finansēšanu no pašvaldību budžetiem, informē LPS.
Latvijas Universitāte (LU) pieņēmusi lēmumu arī nākamajā studiju gadā rudens semestrī atbalstīt ukraiņu studentus, no augstskolas līdzekļiem sedzot mācību maksu, informē LU Komunikācijas departaments.
Komentējot publiski izskanējušo, Latvijas Universitāte (LU) noliedz pārmetumus par studiju programmas "Māszinības" absolventu diplomu neatbilstību Ministru kabineta (MK) normatīvajiem aktiem.
Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs tuvāko trīs gadu laikā plāno iegūt augstāko izglītību vai papildu augstāko izglītību, liecina pētījumu un konsultāciju kompānijas "Kantar" veiktais pētījums par augstāko izglītības iestāžu reputāciju.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) un 10 valstspilsētu Izglītības pārvalžu vadītāji vērsušies pie Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), aicinot novērst samilzušās problēmas izglītības nozarē, informē LLPA komunikācijas konsultants Uģis Darviņš-Kozlovskis.