Valodas barjeras dēļ Latgales novadā ukraiņu bērni mācās attālināti

Rēzeknes novada skolās pašlaik mācās 24 ukraiņu bēgļu bērni, pastāstīja novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra. Mācīties viņiem esot pietiekami sarežģīti, jo ir valodas barjera, tāpēc vairums ukraiņu bērnu pārgājuši uz attālinātajām mācībām. Izglītības pārvaldes vadītājs pauda bažas par skolas pabeigšanas apliecību saņemšanu, jo nav skaidrs, kur un kā šie bērni varēs kārtot eksāmenus un kuras valsts izglītības dokumentus saņems.

Viena no skolām ir Verēmu pamatskola. Skolas direktore Iveta Gaile uzsvēra, ka trūkst resursu - gan pedagogu, gan arī finansējuma, lai ukraiņu bērniem nodrošinātu pilnvērtīgas mācības.

"Vispirms bija jābūt valsts finansētiem latviešu valodas kursiem, bet skola spēj sniegt tikai vienu valodas nodarbību nedēļā, ar ko ir stipri par maz," teica Gaile. Bērni tulko uzdevumus ar telefonā pieejamajām tulkošanas programmām, cik spēj, palīdz arī Sarkanā krusta brīvprātīgais palīgs bēgļu komūnas dzīvesvietā. "Mums ir maza skola, un mācās arī bērni ar mācīšanās traucējumiem, kuri prasa papildu uzmanību," tā skolas direktore.

Pavasarī ukraiņu bēgļu esot bijis vairāk, bet vasarā daļa no viņiem aizbraukuši. Līdz ar ziemas iestāšanos nekāds bēgļu pieplūdums neesot vērojams, bilda skolas direktore.

Preiļu novada izglītības nodaļas vadītājs Andrejs Zagorskis pauda, ka viņu novada skolās mācoties tikai pāris ukraiņu bērnu. Lai gan konfliktu un starpgadījumu nekādu neesot bijis, nesen viena bēgļu ģimene devusies prom, jo jutušies nekomfortabli, dzīvojot Krievijas pierobežā.

Krāslavas novada Izglītības nodaļas vadītāja Lidija Miglāne pastāstīja, ka valodas barjeras dēļ vidusskolas vecuma ukraiņu bērni no domas mācīties Latvijas skolās atteikušies jau pāris nedēļas pēc ierašanās. Viņi pārgājuši uz attālinātajām apmācībām Ukrainā. Šobrīd novada skolās mācoties septiņi Ukrainas bēgļu bērni, un vēl septiņi apmeklējot pirmsskolas mācību iestādes. Bērni iejutušies labi, esot sabiedriski un mācībās centīgi, taču ar latviešu valodas apgūšanu iet grūti, tāpēc ikdienas saziņā vairāk izmanto krievu valodu, kuru visi bēgļi labi protot, sacīja Miglāne.