Parlamentārieši neuzskata, ka deputātiem nepieciešama augstākā izglītība

© Ģirts Ozoliņš/f64

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien lēma nevirzīt tālāk iedzīvotāju iniciatīvu par augstākās izglītības prasības noteikšanu Saeimas deputātiem, taču rosināja turpināt diskusijas par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu.

Par komisijas lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimas sēdē.

Deputāti atzinīgi novērtēja iesniedzēju mērķi panākt atbilstošāku parlamentāriešu darbu, reizē norādot, ka vēlētājiem jābūt tiesībām izvēlēties, kuri cilvēki viņus pārstāvēs. Komisijas sēdē tika arī atzīmēts, ka, piemēram, augstākā izglītība vienā jomā parlamentārietim nedod augstākās izglītības līmeņa zināšanas par pavisam citām nozarēm, par kuru jautājumiem arī Saeimā tiek lemts.

Reizē politiķi uzsvēra, ka frakcijās un nevalstisko organizāciju sadarbības formātā ar Saeimu jāturpina diskusijas par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu.

Kā ziņots, sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" tika savākti 10 000 parakstu par iegūtu augstāko izglītību kā obligātu prasību Saeimas deputātiem.

Kā norādīja iniciatīvas autori, pašlaik netiek pārbaudītas deputāta amata kandidātu zināšanas par valsts likumdošanu un Saeimas darbu. Tāpēc par Saeimas deputātu var kļūt personas, kurām trūkst izpratnes par deputāta darbu un tā nozīmi. Lai to risinātu, iniciatīvā tika piedāvāts noteikt minimālo izglītības līmeni kandidātiem.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais