LIZDA brīdina valdību: Nebūs nekāda piekāpšanās par izteiktajām streika prasībām

© f64.lv, Kaspars Krafts

Valdība pieņēmusi lēmumu līdz 2023. gada 1. februārim pagarināt termiņu pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izstrādei, kā arī pedagogu darba slodžu līdzsvarošanas vadlīniju izstrādei, lai gan sākotnēji – pēc septembrī notikušajām streika izlīguma komisijas pārrunām un tajās gūtajiem kompromisiem – Ministru kabinets bija uzdevis šādu grafiku, kā arī vadlīnijas izstrādāt līdz šā gada decembra sākumam.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība seko vienošanās izpildei un brīdina, ka nesamierināsies ar streika prasību neizpildi pēc būtības. Ir vienošanās punkti, kuru izpilde kavējas objektīvu iemeslu dēļ, jo nav jaunas valdības, bet visas citas prasības un vienošanās punkti ir jāizpilda vēl šai valdībai.

Kā zināms, septembrī, pieprasot virkni būtisku uzlabojumu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) rosināja uzsākt visaptverošu izglītības nozares darbinieku streiku un gatavību tajā piedalīties apliecināja vairāk kā 23 tūkstoši strādājošo.

Pēc ilgstošām un smagām sarunām valdībai pēdējā brīdī tomēr izdevās rast kompromisus par visām streika prasībām un ar pedagogiem tika noslēgta vienošanās, ka līdz šā gada 1. decembrim politikas veidotāji sagatavos nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai visas šīs vienošanās ieviestu praksē.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) patreiz norāda, ka pedagogu algu pieauguma grafiku plānots saskaņot ar vidēja termiņa budžetu. Taču, tā kā ir aizkavējusies jaunās valdības izveide, nav sācies arī darbs pie nākamā gada valsts budžeta projekta izstrādes. Tāpat IZM apelē, ka pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku nepieciešams virzīt jaunajai valdībai, tāpēc rosināts pagarināt tā izstrādes termiņu.

LIZDA atzīst - līdz ar termiņa pagarināšanu streika izlīgumā panākto kompromisu būtība un saturs nav mainīti. Patreiz tiek mainīts vienīgi MK lēmumu īstenošanas termiņš diviem punktiem, proti, grafika izstrādei un slodzes sabalansēšanai, kam jāstājas spēkā no 2023. gada 1. septembra. Taču arodbiedrība kategoriski nav gatava nekādām izmaiņām pēc būtības un nepieļaus, ka politikas veidotāji manipulē ar streika prasību izpildi.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver, ka: “no vienas puses termiņa pagarināšana ir objektīvs solis, kas saistīts ar to, ka lēmumus par nākamā gada budžetu var pieņemt tikai nākamā, jaunā valdība. Un, tā kā nākamā gada un vidēja termiņa budža izstrāde kopumā šobrīd ir aizkavēta, jo joprojām turpinās valdības veidošanas process, tad aizkavējas arī visi pārējie procesi. Tomēr uzsveram, ka no arodbiedrības puses nebūs nekādas piekāpšanās par tiem vienošanās punktiem, kas ir jāizpilda līdz 1. decembrim, lai jau no 2023. gada 1. janvāra tiktu paaugstināta zemākā darba algas likme par 100 eiro pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kā arī lai no 1. janvāra par 11% tiktu paaugstināts kopējais atalgojuma fonds.

Ja netiks pildītas pārējās vienošanās, tad nākamajā pirmdienā, 5. decembrī ir paredzēta LIZDA Valdes ārkārtas sēde, kurā lemsim par savu tālāko rīcību. Piekāpšanās nebūs, mēs nesamierināsimies ar prasību neizpildi!”

Neraugoties uz to, ka par daļu no vienošanās izpildes termiņš bija jāpagarina, kopumā LIZDA nosoda IZM politiskās vadības rīcību. I. Vanaga arī neslēpj: iespējams, nav izslēgts, ka valdība no nozares ministrijas vadības puses netika pilnībā informēta, ka šis jautājums nav oficiāli saskaņots ar LIZDA. “Tas būtu nekorekti no ministrijas vadības, radot kārtējās sadarbības problēmas un veicinot neuzticēšanos politiķiem,” pauž I. Vanaga.

Svarīgākais