Vairāk nekā trešdaļa jeb 38% jauno pedagogu tuvāko piecu gadu laikā apsver iespēju pamest pedagoga profesiju, liecina pētījuma, kas veikts pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pasūtījuma, rezultāti, ko šodien konferencē "Atbalsts jaunajiem pedagogiem sociālā dialoga ietvaros" prezentēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā jūtas jaunie skolotāji un kāds atbalsts viņiem tiek nodrošināts, sākot darbu skolā, lai sagatavotu ieteikumus jauno pedagogu atbalsta sistēmas izveidei.
Pētījuma rezultāti atklāj, ka 69% skolu vadītāju uzskata, ka ir nepieciešams izveidot atbalsta sistēmu valsts līmenī jaunajiem pedagogiem, 30% direktoru domā, ka šādam atbalstam vajadzētu būt pašvaldību līmenī un tikai 1% izglītības iestāžu vadītāju uzskata, ka jaunajiem pedagogiem nav nepieciešama atbalsta sistēma.
Pētījumā 42% aptaujāto jauno pedagogu atzinuši, ka viņi darbā ir ļoti noslogoti un tikai ar lielām pūlēm spēj izpildīt darba pienākumos. Savukārt 53% uzskata, ka viņi spēj veiksmīgi paveikt visus darba pienākumus.
Runājot par izaicinājumiem ar kuriem saskaras jaunie pedagogi, sākot darba gaitas, 35% pedagogu un 57% skolu direktoru atzinuši, ka augstskolā sniegtās zināšanas un prasmes neatbilst praktiskajai realitātei.
Ar vecāku neuzticēšanos saskārušies 48% skolotāju un 42% skolu direktoru. Veicot savus darba pienākumus, spriedzi izjutuši 46% jauno skolotāju un 59% skolu vadītāju. Puse no aptaujātajiem skolotājiem un 15% direktoru aptaujā atzinuši, ka viņiem trūkst nepieciešamās informācijas. 25% jauno pedagogu un 5% direktoru izjutuši negatīvu kolēģu attieksmi. 36% pedagogu un 45% direktoru atzīst, ka ir nepieciešams strādāt vairāk darba stundu nekā ir tarificēts.
Uz jautājumu, kāds atbalsts būtu jānodrošina jaunajiem pedagogiem, aptaujātie pedagogi un skolu direktori viennozīmīgi uzskata nepieciešamību nodrošināt valsts finansētu studiju maksu profesijā strādājošiem pedagogiem. Tāpat jaunajiem skolotājiem vajadzētu nodrošināt dienesta dzīvokli, vienreizēju pabalstu darba dzīves sākšanai, profesionālās pilnveides iespējas, pieejami mentora pakalpojumi, samazināts kontaktstundu skaits. 62% jauno pedagogu un 75% skolu direktoru atbalstītu stažēšanās jeb adaptācijas periods līdz trīs gadiem.
Vanaga norādīja, ka patlaban valstī ir tikai 30 mentori, kas ir nepietiekams skaits. "Neformālu un neapmaksātu palīdzību saviem jaunākajiem kolēģiem sniedz krietni lielāks skaits pedagogu," piebilda LIZDA priekšsēdētāja.
Pētījumā jaunie pedagogi norādījuši, ka viņi vēlas klasvadības treniņus, pedagoga palīgu pirmajā mācību gadā, iespēju vērot pieredzējušāko kolēģu mācību stundas, rokasgrāmatu darba gaitu sākšanai, metodisko atbalstu darbam ar bērniem, kuriem ir speciālās vajadzības, konkurētspējīgs atalgojums, kā arī pedagogu tiesību stiprināšana.
Uz jautājumu, kas visvairāk motivēja izvēlēties pedagoģijas studijas, 63% no aptaujātajiem jaunajiem pedagogiem atzinuši, ka viņiem patīk strādāt ar skolēniem, 13% jauniešu atzīst, ka pedagoga profesijai iedvesmojuši viņu skolotāji, 7% jauniešu atzinuši, ka par pedagogiem kļuvuši vecāku ietekmē, vēl 6% jauniešu pedagogu profesiju izvēlējušies, jo bijušas pieejamas valsts finansētas budžeta vietas. Tikai 1% novērtējis skolotāja profesijas prestižu, izvēloties savas profesionālās gaitas.
Pētījumā piedalījušies 814 jauno pedagogu un 209 izglītības iestāžu vadītāji.
LIZDA jau ilgstoši vērsusi uzmanību uz skolotāju vidējo vecumu Latvijā un jauno pedagogu trūkumu nozarē. Jau 2018.gadā Starptautiskā mācīšanas un apguves pētījuma (TALIS) veiktās skolotāju aptaujas rezultāti liecināja, ka Latvijā skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, 51% Latvijas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, kas nozīmē, ka Latvijai nākamajā desmitgadē būs jānomaina katrs otrais skolotājs no pašlaik pieejamā skolotāju darbaspēka.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktais pētījums liecina, ka skolotāju vidējais vecums OECD un TALIS dalībvalstīs ir 44 gadi, bet vidējais skolotāju vecumā virs 50 gadiem īpatsvars ir 34%.
LIZDA uzskata, ka visās vecuma grupās ir skolotāji, kuri profesionāli veic savu darbu. Tomēr būtiskākā problēma ir paaudžu maiņas nodrošināšana starp izglītības sistēmā strādājošajiem. Latvijas skolās ienāk jaunie profesionāļi, bet viņu skaits ir nepietiekams. To apliecina dati par skolotāju kopējo darba stāžu skolā. TALIS pētījuma rezultāti liecina, ka aptuveni 13% skolotāju ir darba stāžs līdz pieciem gadiem, bet skolotāju ar darba stāžu no sešiem līdz desmit gadiem ir divreiz mazāk. Tas nozīmē, ka darbu skolā sāk salīdzinoši daudz jauno profesionāļu, bet ilgtermiņā viņi pamet darbu skolā.
LIZDA uzskata, ka valstiskā līmenī būtu jādomā par jauno pedagogu atbalstu, akcentējot to, kā notiek darbs ar jauno personālu skolā, kāda veida un apmēra atbalstu jaunie pedagogi saņem un sagaida, kādas ir izaugsmes iespējas un galvenie izaicinājumi jauniešu motivācijai izvēlēties pedagoga profesiju un palikt strādāt izglītības iestādēs.
