Izglītība

Rīgas skolu direktori nosūtījuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām un pašvaldībai, kurā prasa steidzami risināt pedagogu trūkuma problēmu galvaspilsētas izglītības iestādēs, informē Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule.

Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Turpinot skolu tīkla sakārtošanas darbus, 2022.gadā Latvijā tiks reorganizētas vairāk nekā 50 izglītības iestādes, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā pieejamā informācija.

Noslēdzoties mācību gadam, Latvijas izglītības iestādes apmeklēja 4144 Ukrainas kara bēgļi, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

atvijas Izglītības vadītāju asociāciju (LIVA) joprojām neapmierina vairāki finansējuma piešķiršanas mācību iestādēm aspekti, šorīt Latvijas Radio atzīmēja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. LIVA nav apmierināta ar lielāko skolu dotāciju iesaldēšanu, kas pamatā skars Rīgu un Pierīgu. Savukārt valsts ģimnāzijas neapmierina, ka tām ne vien nav palielināts, bet pat tiek samazināts dotācijas koeficients, lai arī šīs skolas nodrošina augstus mācību sasniegumus. Asociācija atzīmē, ka tiek piedāvāts neskaidrs regulējums par "kvalitātes daļas piemaksu", par ko neesot īsti saprotams, kam un par ko šādas piemaksas varētu piešķirt. Tāpat Kalvāns uzskata, ka plānotā 0,5% līdz 1% piemaksa pašvaldībām par skolu tīkla sakārtošanu nav motivējoša, lai pašvaldības tiešām virzītos uz to optimizēšanu. Kā ziņots, lai apturētu jaunā finansējuma sadales modeļa ieviešanu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes ārkārtas sēdē nolemts 16.jūnijā pie Saeimas ēkas rīkot piketu. Argumentējot LIZDA lēmumu "iziet ielās", arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pauž nostāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā naudas pārdales reforma ir pretrunā ar politiķu iepriekš lemto. Jaunās pārmaiņas, ko pedagogiem piedāvā IZM, esot nekonsekventas. Tas attiecoties gan uz bāzes summu, no kuras tiks rēķināts algas pielikums, gan uz koeficientiem, kas tiks piemēroti pedagogu algām. Vanagas vērtējumā, "IZM manipulē ar cipariem", "uz papīra" solot finansējuma pieaugumu par vairāk nekā 8%, taču praksē ieviešot 2,5% pieauguma griestus. Tas nozīmējot, ka algu pieauguma, "kāds tika solīts iepriekš un ar kādu pedagogi rēķinājās", nebūs. "Atbildīgā ministrija mūs nesadzirdēja saskaņošanas sanāksmēs, neņēma vērā mūsu iebildumus, tādēļ ir pienācis laiks iziet ielās un runāt vēl skaļāk. Politiķi nepilda iepriekš solīto, lai gan galvenais, ko mēs pieprasām, ir konsekvence, doto solījumu pildīšana un iespēja prognozēti rēķināties ar situācijas attīstību nākotnē," uzsver LIZDA priekšsēdētāja.

Mācību gada pagarināšana ir nepieciešama, tomēr šīs pārmaiņas nevar būt mehāniskas, liekot bērniem turpināt sēdēt klasēs, skaidro vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Šodien noslēdzas 2021./2022.mācību gads 1.-8.klases un 10.-11.klases skolēniem, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

No nākamā mācību gada ukraiņu bēgļu bērni izglītību Latvijā iegūs valsts valodā, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Masveida atbrīvojumi no eksāmenu kārtošanas ir kliedzoša situācija, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).

Šoziem Valsts prezidents ierosināja, ka turpmāk Latvijas skolēniem krievu valodas vietā, sākot no 4.klases, būtu jāmācās kāda no Eiropas Savienības valodām. Cik tas ir reāli un cik ilgā laikā īstenojams, ja, piemēram, pērn vien aptuveni piektā daļa valsts skolu piedāvāja iespēju izvēlēties – mācīties vācu, krievu vai citu valodu. Pārējās skolās mācās tikai krievu valodu. LTV raidījuma “de facto” uzrunātie skolu pārstāvji un arī ministrija ir vienisprātis, ka nav skaidrs, kas varētu mācīt skolās kādu no Eiropas Savienības valodām. Turklāt vienīgā reālā alternatīva krievu valodai ir vācu valoda, bet Latvijas universitātes vācu valodas skolotāju programmā piedāvātajās 11 budžeta vietās studē vien trīs topošie vācu valodas skolotāji.

Ja pedagogu prasības netiks ņemtas vērā, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) septembrī organizēs protesta akcijas,  informēja LIZDA Sabiedrisko attiecību departaments.

No šodienas ir iespējams pieteikties vienotajam iestājpārbaudījumam uzņemšanai Rīgas skolu 10.klasēs, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Šodien 12.klases skolēni kārtos centralizētos eksāmenus matemātikā, informē Valsts izglītības satura centra pārstāvji.

Latvijā brīvlaiku kopējais ilgums ir 17 nedēļas – tas ir trešais garākais brīvlaiku kopējais ilgums no 37 OECD valstīm. Vidēji brīvlaika ilgums OECD valstīs ir 14 nedēļas. Igaunijā kopējais brīvlaiku ilgums ir mazāks par nepilnu nedēļu, Lietuvā tas ir 15 nedēļas.

Šodien notiks centralizētais eksāmens latviešu valodā, kas nepieciešams vispārējās vidējās izglītības iegūšanai, liecina valdībā pērn apstiprinātie noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2021./2022. mācību gadā.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parks sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru, Ventspils Augstskolu un SIA Aspired vidusskolēniem piedāvā iespēju izspēlēt interaktīvo spēli “Kosmosa izaicinājums” un laimēt iespēju bez maksas apmeklēt Nākotnes klasi un zinātnes centru VIZIUM.

Šodien pirmo reizi eksāmenu angļu valodā kārtos tie 11.klases skolēni un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, kuri ir veiksmīgi pabeiguši svešvalodas apguvi atbilstoši jaunajam mācību saturam un pieejai, informē Valsts izglītības satura centra Administratīvās nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Bērziņa.

No 1.jūlija tiks atcelta izglītības nozarei noteiktā prasība par darbinieku vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, šodien, veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", lēma valdība.

Latvijas Jauno ārstu asociācija rosina nekavējoties atjaunot visās skolās veselības mācību kā obligāto mācību priekšmetu, informē asociācija.

Latvijā šajā mācību gadā profesionālo pamata un vidējo izglītību apgūst 27 990 audzēkņu, kas ir par 0,9% vairāk nekā pirms gada, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.