Izglītības ministre Anita Muižniece (K) sagaida, ka augusta beigās un septembrī parlaments pieņems pārejai uz mācībām tikai valsts valodā nepieciešamos likuma grozījumus pēdējos divos lasījumos.
Intervijā LTV "Rīta panorāmai" politiķe atzina, ka par šo procesu valda gana liels satraukums, tomēr viņa ir pārliecināta, ka pāreja notiks sekmīgi, jo jau tagad likums prasa lielu daļu priekšmetu mazākumtautību skolās mācīt latviešu valodā.
Ministre atzīmēja, ka likuma prasības par izglītību tikai valsts valodā attieksies arī uz privātskolām, ja vien tās nav starptautiskās skolas, kuru darbību regulē īpašs likums un starpvalstu līgumi.
Muižniece uzsvēra, ka nākamajā mācību gadā pašlaik netiek plānoti būtiski ierobežojumi Covid-19 iespējamās izplatības dēļ. Ja ierobežojumi būs nepieciešami, skolu rīcības modelis varētu būt līdzīgs kā pagājušā mācību gada izskaņā.
Runājot par citiem jaunumiem, kas sagaidāmi nākamajā mācību gadā, ministre pastāstīja, ka eksāmenos pamazām plānots pāriet uz valsts pārbaudījumiem digitālajā vidē. Savukārt 9.klašu eksāmenu rezultāti tiks izteikti procentos, nevis atzīmēs.
Drīzumā Izglītības un zinātnes ministrija varētu valdībā virzīt jauno zināšanu vērtēšanas sistēmu, lai atzīmes visās skolās būtu salīdzināmākas, proti, lai desmitnieks nomaļākā skolā atspoguļo līdzvērtīgas zināšanas desmitniekam valsts ģimnāzijā.
Pedagogu minimālā alga nākamajā mācību gadā ir noteikta no 900 eiro par likmi. Pēc Muižnieces vārdiem, šādu atalgojumu gan saņemot ļoti nedaudz pedagogu, bet lielākajai daļai atalgojums ir virs 1000 eiro mēnesī.
Savukārt pedagogu iztrūkuma datus vasarā Muižniece nevēloties nosaukt kā spekulatīvus, jo daļa skolotāju ir darba vietas nomaiņas procesā, tāpēc informācija tikšot sniegta mācību gada sākumā.