LPS neatbalsta ieceri finansēt privātās mācību iestādes no pašvaldību budžeta

Saeima 14.jūlijā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka pašvaldības kompetence izglītībā būs arī obligāta privāto izglītības iestāžu finansēšana no pašvaldības budžeta.

LPS norāda, ka primāri izglītības pakalpojuma sniegšana ir valsts un pašvaldības kompetence, kas nodrošina ikvienam bērnam iespēju un tiesības saņemt izglītību sev tuvākajā mācību iestādē.

Līdz šim pašvaldības iesaistījušās privātās izglītības iestādes izglītības pakalpojuma finansēšanā tikai gadījumos, ja šī izglītības iestāde īstenoja tādu vispārējās izglītības programmu, kura netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs. Turklāt šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, kura mācību procesā vismaz 10% iesaistīto izglītojamo ir no sociālām mērķa grupām un kuru mācību maksu sedz attiecīgā izglītības iestāde.

Saskaņā ar Izglītības likuma 29.panta 1.punktu, izglītības iestādes dibinātājam ir jānodrošina izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamie finanšu un materiālie līdzekļi. Savukārt, apstiprinot grozījumus šajā likumā, tiek noteikta atteikšanās no dibinātāja obligātā pienākuma nodrošināt savas dibinātās izglītības iestādi ar finanšu līdzekļiem un materiālo nodrošinājumu tās nepārtrauktai darbībai. LPS ieskatā, tas nozīmē, ka viens likuma pants ir pretrunā ar šī paša likuma citu pantu.

Savukārt, "nediskutējot par paredzamo ietekmi uz pašvaldību budžetiem", LPS ieskatā, šā likumprojekta pieņemšanā nav ievērots labas likumdošanas princips.

Pašvaldības uzskata, ka grozījumu pieņemšana ir pretrunā ar skolu tīkla optimizāciju, kā mērķis ir samazināt valsts konsolidētā kopbudžeta izmaksas uz vienu izglītojamo, jo notiks tieši pretējs process.

"Līdzīgi kā citas organizācijas, arī LPS uzskata, ka skolu tīkla reorganizācija nedrīkst notikt ar mērķi iegūt papildus finanšu resursus konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai pedagogiem, vienlaikus nosakot pašvaldībām pienākumu iesaistīties privāto izglītības iestāžu finansēšanā. Turklāt jau šobrīd redzam, ka skolu tīkla reorganizācija veicina nomales efekta veidošanos pašvaldībās, un jaunais pienākums to tikai pastiprinās," skaidro LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Jau ziņojām, ka Saeima, pieņemot galīgajā lasījumā grozījumus Izglītības likumā, no tā svītrojot privāto izglītības iestāžu līdzfinansēšanas nosacījumu, ka iestādei jāīsteno tāda vispārējās izglītības programma, kas netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs.

Priekšlikumu, kuru iesniedza deputāts Ritvars Jansons (NA), iepriekš nebija atbalstījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, taču parlaments to atbalstīja. Par priekšlikumu balsoja 46 deputāti no koalīcijā esošajām Nacionālās apvienības un partijas "Konservatīvie", kā arī daļa "Saskaņas" un citi opozīcijas deputāti.

Savukārt pret balsoja 24 deputāti no valdību veidojošajām partiju apvienībām "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par!". Balsojumā nepiedalījās 12 deputāti no klātesošajiem - lielākoties no Zaļo un zemnieku savienības un daļa "Saskaņas" parlamentāriešu.

Kā Saeimas sēdē skaidroja Izglītības komisijas atbildīgā ziņotāja, parlamenta deputāte Ilga Šuplinska, atbalstot šādu priekšlikumu, faktiski ir noteiks, ka pašvaldībām visur jāfinansē šāda veida sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālā uzņēmuma privāto izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi. Šuplinska atzīmēja, ka komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Savukārt deputāts Jansons debatēs skaidroja, ka viņa priekšlikums nodrošināšot "taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi budžeta līdzekļu sadalē", jo bērna vecāki savai pašvaldībai maksā nodokļus. Jaunā kārtība garantēs bērnu un vecāku tiesību ievērošanu un vecāku brīvu izvēli, bērna labākajās interesēs nodrošināt kvalitatīvu izglītību, uzsvēra politiķis.

Deputāta ieskatā, līdzšinējā kārtība neatbilst bērnu interesēm, un politiķis arī minēja dažas "izcilas privātskolas", kuras būtu jāatbalsta ar finansējumu.