Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs tuvāko trīs gadu laikā plāno iegūt augstāko izglītību vai papildu augstāko izglītību, liecina pētījumu un konsultāciju kompānijas "Kantar" veiktais pētījums par augstāko izglītības iestāžu reputāciju.
"Kantar" eksperti apkopoja augstāko izglītības iestāžu reputācijas 2022.gada pētījuma rezultātus un noskaidroja, kā augstākās izglītības jomas reputāciju vērtē Latvijas iedzīvotāji un jo īpaši jaunieši, kāds sabiedrības īpatsvars tuvāko trīs gadu laikā plāno iegūt pirmo vai nākamo augstāko izglītību, kā arī to, cik par augstākās izglītības apguvi iedzīvotāji būtu gatavi maksāt.
Augstākās izglītības jomas reputācija iedzīvotāju vidū, pēc ilgstoša stabilitātes perioda kopš 2018.gada, šogad ir izteikti pieaugusi, sasniedzot 62 indeksa punktus, kas ir par četriem indeksa punktiem augstāks nekā pagājušajā gadā.
Reputācijas reitings ir vidēji augsts, jo visu nozaru kopējais reputācijas indekss Latvijā ir 47 indeksa punkti, norāda pētījuma autori.
Savukārt pretēja tendence šogad vērojama jauniešu mērķa grupā. Tajā augstākās izglītības jomas reputācijas indekss šogad ir 58 indeksa punkti, kas pēc būtiska kāpuma 2021.gadā šogad ir krities par četriem indeksa punktiem.
Kā liecina jaunākie pētījuma rezultāti, kopumā desmitā daļa iedzīvotāju un ceturtā daļa jauniešu nākamo trīs gadu laikā plāno iegūt augstāko izglītību vai iegūt papildu augstāko izglītību.
Desmitā daļa šo iedzīvotāju norādījusi, ka nākamo trīs gadu laikā plāno sākt tieši maģistra studijas. Ņemot vērā izmaiņas augstākās izglītības reputācijas jomā, interesanti, ka sabiedrības kopumā vēlme iegūt augstāko izglītību nav būtiski mainījusies kopš pagājušā gada, norāda "Kantar".
Augstskolu reputācijas pētījums arī atklāj, ka 5% Latvijas iedzīvotāju vispār nebūtu gatavi maksāt par augstākās izglītības iegūšanu. Jautājot par to, kāda būtu studiju maksa, ko būtu gatavi maksāt par vienu studiju gadu, 22% iedzīvotāji norādījuši, ka būtu gatavi maksāt līdz 1000 eiro par studiju gadu, 16% iedzīvotāju norāda, ka būtu gatavi maksāt no 2000 līdz 3000 eiro, savukārt 15% būtu gatavi maksāt vairāk nekā 3000 eiro.