Ap 30 nevalstisko organizāciju pārstāvji ir nosūtījuši vēstuli Saeimai, aicinot atteikties no plānotajiem Izglītības likuma grozījumiem, kas ļaus vardarbīgus bērnus nosūtīt mājmācībā, informē centra "Dardedze" pārstāve Anda Avena.
Kā uzsver Avena, Saeima pirmajos divos lasījumos ir atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz, ka gadījumos, kad skolā atkārtoti konstatēta bērna emocionāla vai fiziska vardarbība pret citiem bērniem vai pedagogiem, izglītības iestādes vadītājs varēs lemt par šī bērna izglītošanos ārpus izglītības iestādes - bērna dzīvesvietā. Pēc tam pašvaldības bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupai mēneša laikā būs jāsagatavo atzinums par bērna atgriešanos izglītības iestādē.
Vēstules autori uzskata, ka šādas izmaiņas nozīmēšot, ka vispirms skola gaidīšot atkārtotu bērna vardarbīgas uzvedības epizodi, lai sāktu aktīvi rīkoties. Savukārt periodā, kad bērnam par atkārtotu vardarbīgu uzvedību izglītības iestādē ar izglītības iestādes vadītāja lēmumu ir piemērota izglītošanās ārpus izglītības iestādes, pastāvot liels risks, ka bērns būtiski iepalikšot izglītības programmas apguvē, kā arī bērns varot tikt "lielākā mērā pakļauts apdraudējumam no riskiem ģimenes un ielas vidē, radot bērniem noziedzības risku un ielu bērnu skaita pieaugumu".
"Atliek tikai pāris reizes pārkāpt noteikumus un skolu vairs varēs neapmeklēt - mazāk motivētajiem bērniem būs māksla rokā. Savukārt skolas personālam kļūst skaidrs, ka pietiek pāris reizes pieķert bērnus agresīvā uzvedībā un tad no viņiem vizmas uz kādu laiciņu varēs korekti atbrīvoties," riskus saskata vēstules autori.
Vēstules autori atzīst, ka "dažreiz arī pedagogam ir grūti" tikt galā ar bērniem, kuri neievēro noteikumus vai demonstrē agresīvu uzvedību, jo pedagogiem trūkstot zināšanu, skaidru rīcību algoritmu un atbalsta personāla, turklāt pedagogi savu lomu vardarbības prevencijā redz dažādi.
Avenas skatījumā, virzītie Izglītības likuma grozījumi nevis palīdzēšot mazināt vardarbību, bet gan izstumšot "sarežģītos" bērnus no skolas vides, tādējādi radot auglīgu augsni tālākam vardarbības pieaugumam.
Pēc viņas domām, bērna uzvedību veido vide, kādā viņš atrodas. Ja bērna uzvedība ir neatbilstoša, tas esot skaidrs signāls par to, ka vide nav viņa vajadzībām atbilstoša, un tā esot jāmaina. Tāpat arī paši bērni varot būt cietuši no vardarbības vai citiem traumatiskiem notikumiem. "Ir skaidrs, ka uzvedības problēmas, kas rodas skolā, mēs neatrisināsim bērna mājās - tās jārisina tur, kur rodas," teikts vēstulē.
Vēstules parakstītāji aicina skolas nevis cīnīties pret šiem bērniem, bet gan cīnīties par pietiekamiem atbalsta resursiem, lai skolu veidotu par visiem drošu un cieņpilnu vidi. Vēstules autori aicina skolu vadības preventīvi jau pēc pirmajiem grūtību signāliem risināt vardarbības problēmu visos attiecību līmeņos un organizēt apmācības pedagogiem par agresijas iemesliem, speciālo vajadzību diagnostiku un atbilstošu pedagoģisko intervenci.
Uzsaukuma parakstītāji uzskata, ka nepieciešams ievākt objektīvus datus, kas atspoguļo bērnu vajadzības, lai pašvaldības varētu atbilstoši organizēt visaptverošu atbalsta sistēmu. Viņi aicina izpētīt ārvalstu praksi attiecībā uz sistēmiskiem risinājumiem par preventīviem, reaģēšanas un atbalsta instrumentiem vardarbīgas uzvedības gadījumos izglītības iestādēs.
Vēstuli atbalstot tādas organizācijas kā Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs, kustība "Iespējamā misija", "Mammamuntetiem.lv", jaunatnes organizācija "Protests" un fonds "Ziedot.lv". Vēstules autori uzsver, ka pret grozījumiem to apspriešanas gaitā esot iebilduši Tiesībsarga biroja, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvji.