Pieaudzis jauniešu īpatsvars, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību

Pēdējās desmitgadēs Latvijā ievērojami pieaudzis to jauniešu īpatsvars, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu (OECD) izglītības pārskats "Education at a Glance 2022".

2021.gadā 46% iedzīvotāju, vecumā 25-34 gadiem, bija ieguvuši augstāko izglītību. 2000.gadā šādu cilvēku bija vien 17%.Vidēji visās OECD valstīs jauniešu ar augstāko izglītību īpatsvars tajā pašā periodā palielinājās no 27% līdz 48%.

Kā norāda OECD dati, iedzīvotāju izglītības līmenis ir audzis visās OECD valstīs, jo īpaši augstākās izglītības pakāpē. No 2000. līdz 2021.gadam 25-34 gadu vecu jauniešu ar augstāko izglītību īpatsvars vidēji palielinājās par 21 procentpunktu.

Savukārt Latvijā īpatsvars pieauga vēl straujāk - par 28 procentpunktiem. Latvija ir viena no 24 OECD valstīm, kur augstākā izglītība ir visizplatītākā iegūtās izglītības pakāpe 25-34 gadus vecu jauniešu vidū.

25-64 gadus vecu cilvēku vidū maģistra grāds Latvijā ir visizplatītākais augstākās izglītības grāds - 19% iedzīvotāji ir ieguvuši maģistra grādu, bakalaura grāds - 16%, un īsā cikla jeb koledžas izglītības kvalifikācija - 4% iedzīvotāju. Tas atšķiras no OECD vidējā rādītāja, kur visizplatītākais ir bakalaura grāds, kam seko maģistra grāds un īsa cikla jeb koledžas līmeņa izglītības kvalifikācija.

Tāpat kā visās OECD valstīs, tikai nelielai daļai iedzīvotāju ir doktora grāds. Latvijā šis īpatsvars ir mazāks nekā 1%.

2021.gadā nodarbinātības līmenis Latvijā bija augstākais starp tiem, kuri ir studējuši māszinības un tām līdzīgas jomas un zemākais starp tiem, kuri ir studējuši tiesības.

Kopumā nodarbinātības līmenis starp 25-64 gadus veciem iedzīvotājiem, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību jomā ar viszemāko nodarbinātības līmeni, joprojām bija par 5,6 procentpunktiem augstāks, nekā starp tiem, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību.

Noskaidrots, ka Latvijā augstākās izglītības iegūšana informācijas un komunikācijas tehnoloģijās rada lielākos ienākumus. Darba ņēmēji vecumā no 25 līdz 64 gadiem ar augstāko grādu šajā jomā nopelna vidēji divas reizes vairāk par darba ņēmējiem ar vidējo izglītību.

Darba ņēmēji, kuri augstāko izglītību guvuši izglītības jomā, nopelna vidēji par 7% vairāk nekā darba ņēmēji ar vidējo izglītību.

2021.gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem ar augstāko izglītību Latvijā bija par 27 procentpunktiem augstāks nekā tiem, kuru iegūtās izglītības pakāpes bija zemāka nekā vidējā izglītība, un par 11 procentpunktiem augstāks nekā tiem, kuriem bija vidējā izglītība, kas ir augstāk nekā OECD vidējais rādītājs.

Vienlaikus noskaidrots, ka Latvijā augstāko izglītību ieguvušo darbinieku peļņas priekšrocības bija mazākas nekā vidēji OECD valstīs. 2020.gadā darba ņēmēji ar vidējo izglītību nopelnīja par 7% vairāk nekā tie, kuru iegūtās izglītības pakāpe bija zemāka par vidējo izglītību, bet tie, kuriem ir augstākā izglītība, nopelnīja par 58% vairāk.

Lielākajā daļā valstu ienākumi pieaug līdz ar vecumu darbiniekiem ar visu pakāpju izglītību, taču atalgojuma pieaugums ir izteiktāks augstākās izglītības ieguvēju vidū. Latvija ir vienīgā valsts, kurā jaunieši bauda lielākas peļņas priekšrocības no bakalaura vai līdzvērtīga grāda nekā viņu vecākie kolēģi.

Neskatoties uz augstākās izglītības ieguvēju priekšrocībām darba tirgū, daudzi augstākās izglītības studenti nepabeidz studijas laikā vai nepabeidz vispār.

Starpkohortu absolvēšanas rādītāji salīdzina jauno studentu skaitu noteiktā izglītības līmenī ar absolventu skaitu pēc programmas teorētiskā ilguma. Latvijā bakalaura studentu starpkohortu absolvēšanas rādītājs ir 48%, tas ir zemākais starp valstīm, par kurām ir pieejami dati. Arī studentu starpkohortu absolvēšanas rādītājs īsā cikla jeb koledžas mācību programmās ir salīdzinoši zems - 58%.

Visās OECD valstīs ar starpkohortu datiem augstākās izglītības ieguves rādītāji bakalaura līmenī sievietēm ir augstāki nekā vīriešiem. Latvijā bakalaura programmās starpkohortu absolvēšanas rādītājs sievietēm bija 50%, bet vīriešiem - 47%. Turpretim koledžas izglītības programmās starpkohortu absolvēšanas rādītājs sievietēm Latvijā bija 57%, kas bija par trim procentpunktiem zemāks nekā vīriešiem.

Latvijā salīdzinoši augstas studiju maksas tiek apvienotas ar zemu finansiālo atbalstu studentiem. Valsts augstskolās Latvijas studentiem studiju maksa ir vidēji 4715 dolāru apmērā bakalaura un 4898 dolāru apmērā maģistra studiju līmenī. Latvijā valsts finansiālo atbalstu valsts galvoto privāto aizdevumu veidā saņem 4% studentu. teikts pārskatā.

Latvijā vidējās ikgadējās studiju maksas maģistra programmās neatkarīgās privātajās iestādēs ir par 16% augstākas nekā valsts iestādēs. Sešās OECD valstīs, par kurām ir pieejami dati, neatkarīgajās privātajās iestādēs studiju maksa ir vismaz divas reizes augstāka.

Nepilna laika studentu īpatsvars augstākajā izglītībā Latvijā ir 28%. Tas ir virs OECD vidējā līmeņa, kas ir 22%. Salīdzinot ar 2013.gadu, nepilna laika studējošo īpatsvars Latvijā ir palielinājies par vienu procentpunktu, bet OECD valstīs vidēji samazinājies par diviem procentpunktiem.

Latvijā tikai 4% akadēmiskais personāls ir vecumā līdz 30 gadiem, kas ir zem OECD vidējā līmeņa - 8%. Turpretim 50 gadus veca un gados vecāka akadēmiskā personāla īpatsvars ir 48%, tas ir par 8 procentpunktiem virs OECD vidējā līmeņa. Tomēr akadēmiskā personāla vecuma tendences no 2015.gada līdz 2020.gadam Latvijā liecina par tendenci akadēmiskajam personālam kļūt jaunākam.