Intervija

„Stompaku kauja bija liela veiksme nacionālajiem partizāniem, jo čekisti neapzinājās partizānu kaujas potenciālu. Čekisti domāja, ka nometnē atrodas daži desmiti vīru. Tā bija viena no diženākajām nacionālo partizānu cīņas epizodēm, tagad – iemesls lepoties ar pretošanās kustību. Būtībā tā bija kā otrā fronte, jo tobrīd vēl nebija beigusies PSRS un Vācijas karadarbība,” stāsta Latvijas Universitātes vēstures doktorants Mg. hist. Reinis Ratnieks. Par latviešu pretošanos sarkanajiem okupantiem – intervija ar Reini Ratnieku.

Krievijas opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs veselības ziņā pašlaik jūtas labāk un ir psiholoģiski spēcīgs, taču vēl ir atveseļošanās procesā pēc badastreika, šodien tiekoties ar Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem, stāstīja Navaļnija līdzgaitnieks Leonīds Volkovs.

24. aprīlis ir Osmaņu impērijas teritorijā izvērstā armēņu genocīda atceres diena. Šogad šī diena iezīmējās ar to, ka ASV prezidents Džo Baidens atzina šo traģēdiju par genocīdu. Armēņu tautai tas ir vēsturisks brīdis, jo līdz šim ASV prezidenti dažādi laipoja, un, negribot bojāt attiecības ar nozīmīgu NATO partneri – Turciju, šo armēņu mērķtiecīgu iznīcināšanu par genocīdu negribēja atzīt. Tagad tas ir noticis.

“PATA” grupa ir Latvijas lielākais privātais pilna cikla mežu apsaimniekošanas, kokrūpniecības, koksnes loģistikas un tirdzniecības uzņēmums, kā arī viens no lielākajiem privātajiem nacionālā kapitāla meža īpašniekiem Latvijā. Ingrīdas Mičānes saruna par nozarē notiekošo ar “PATA” grupas uzņēmumu vadītāju Uldi Mierkalnu izdevumā "Latvijas Avīze", kas pārpublicēta portālā "puaro.lv".

Jau šodien lielākajā daļā valsts augstāko apraides torņu ir pacelti valsts karogi. Valsts svētkos tie plīvos 15 Latvijas pilsētās, simboliski sveicot valsts iedzīvotājus Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienā. 4. maija rītausmā karogs tiks pacelts arī Eiropas Savienības augstākajā karoga mastā – Rīgas radio un televīzijas tornī Zaķusalā.

Pazīstamais režisors Alvis Hermanis intervijā “Latvijas radio” norādīja, ka Rietumu, tai skaitā Latvijas, medijos dominē agresīvi nomelnojoša attieksme pret katoļu baznīcu. Kāpēc tas tā notiek, un kāpēc kristīgā tradīcija ir tik svarīga mūsu ikdienas dzīvē, saruna ar LU profesoru, orientālistu, dažādu reliģiju pētnieku Leonu Taivanu.

Saruna ar SIA “Vincents” valdes priekšsēdētāju Emīlu Jakrinu

„Pilsētās ir ap 20% bērnu, kuriem mājās nav datortehnikas, savukārt laukos – pat līdz 25%. Līdz ar to bērni nevar jēgpilni piedalīties mācību procesā. Šāda situācija pazemina mācību kvalitāti,” atzīst zinātņu doktore sabiedrības vadībā Ināra Dundure, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos. Šodien saruna ar Ināru Dunduri – par problēmām, kas būs jārisina jau šodien un kas būs jāatrisina jaunajām pašvaldībām.

Atradumi lielajās talkās, protams, nav svarīgākā piesaiste gadskārtējam pavasara tīrības pasākumam: galvenais ir darīt Latviju tīru un zaļu. Šajā procesā var piedalīties ikviens. Kaut vai paceļot no zemes vienu nomestu pudeli un izmetot to konteinerā. Par Lielo talku, kas notiek šodien, 24. aprīlī, stāsta tās ilggadējā organizatore Vita Jaunzeme.

„Šobrīd uzņēmuma valdi veido gadījuma cilvēki, kuriem nav priekšstata, ko nozīmē meža nozare Latvijas un Rīgas ekonomikai, un kuri neorientējas nevienā no uzņēmuma darbības jomām. (..) Mums ir radušās aizdomas par domes rīcību, tik strauji atlaižot līdzšinējo valdi, pat necenšoties pārliecināties par trauksmes cēlēja ziņojuma patiesumu, ko paredz likums, un nesagaidot audita rezultātus. Preses konferencē, kurā izteicās pilsētas mērs M. Staķis un Mājokļu un vides komitejas vadītājs E. Cepurītis, dominēja vārdi „varbūt”, „iespējams”, „gan jau kaut ko atradīs”.”

Saruna ar Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza izglītības darba metodiķi Ingmāru Līdaku

Dienesta publicitātes kampaņas vai kādu citu iemeslu dēļ valsts galvenā finanšu izlūce Ilze Znotiņa piedāvāja interviju Neatkarīgajai Rīta Avīzei. Izdevumam, kas šobrīd atrodas opozīcijā valdošajai koalīcijai. Saruna gara, skarot daudzus aktuālus tematus – ABLV banku; Latvijas pārvaldē ieliktos amerikāņus; trešo valstu naudas apkalpošanu; to, kas ir godīgi un taisnīgi; konfliktu ar advokātiem un politiķiem. Intervijas noslēgumā ķirsis uz tortes – vai Ilze Znotiņa kā viena no dāsnāk atalgotajām amatpersonām Latvijas valsts pārvaldē tiešām uzticas Latvijas komercbankām.

„Kovidpandēmijas dzinulis ir nauda, kas tiek nozagta valstij, respektīvi, mums, nodokļu maksātājiem. Piemēram, pirmdien valdība nolēma, ka kovidkrīzes mazināšanai piešķirs 126,5 miljonus eiro. Valdošo partiju vadītāju alkatīgajai rosībai ir tāds vērdiņa atspulgs... Ne santīms no šīs naudas netiek medicīnai. Bet par 56 miljoniem, Pavļutam pat neko nedarot, varētu piecos mēnešos pilnībā veikt visu vakcināciju Latvijā,” teic Pēteris Apinis – ārsts, TV24 raidījuma „Dr. Apinis” vadītājs.

„Ja mēs ar kaut ko esam nokaitināti, tad mūs tracina viss. Šis pandēmijas efekts ir vairāk tracinošs, to nevar dēvēt par reālu krīzi. Visas šīs naivās intervences un akcionisms, kas nāk no daudzām valdībām visā pasaulē, patiesībā novērš uzmanību no lielajiem jautājumiem: kur mēs atrodamies, uz kuru pusi mēs gribam iet un kur mēs gribam nonākt? Valdība tikai reaģē uz vakardienas notikumiem, piemēram, iepriekšējā diennaktī inficējušies tik un tik cilvēki,” spriež Uldis Pīlēns.

Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) un Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) vadītās valdības centienos iznīcināt tranzīta biznesu saredzams mērķis par lētu naudu privatizēt Latvijas ostas un dzelzceļu, atbildot uz Neatkarīgās rakstiskiem jautājumiem, secināja ilggadējais Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs, pirms diviem mēnešiem bez pamatojuma cietumā ieliktais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

„Lielāka par kovidmirstību ir netiešā mirstība. Ir tāda līdzība. Sēž ceļa malā vecs vīrs, viņam garām uz pilsētu iet Nāve; vīrs viņai vaicā: cik dzīvību tu paņemsi? Nāve atbild: piecus tūkstošus. Kad Nāve nāk atpakaļ, vīrs saka: tu man meloji – tu patiesībā paņēmi 15 000 dzīvību. Nē, viņa atbild, es paņēmu piecus tūkstošus, pārējie desmit tūkstoši nomira aiz bailēm,” stāsta Andrejs Ērglis.

Darbinieku un arodbiedrību sadarbības padome (DASP) gatavojas noslēgt jaunu koplīgumu ar SIA “Rīgas satiksme”. DASP ietilpst Rīgas transporta arodbiedrība (RTA), Latvijas Operatīvā un medicīniskā transporta autovadītāju arodbiedrība (LOMTA), kā arī Latvijas Darbaļaužu arodbiedrība (LDA). Tādēļ par LDA un DASP aktualitātēm uz sarunu esam aicinājuši LDA valdes priekšsēdētāju un SIA “Rīgas satiksme” tramvaju manevru vadītāju Dinu Sirsniņu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Lians Dzjaņcjuaņs

„Ne Kariņš, ne pārējie atbildīgie vairs pat dusmas neizraisa, tikai žēlumu. Pat sāk palikt kauns, ka tu esi latvietis un ka tu dzīvo Latvijā, kuras valdība ir nejēdzīga,” skarbs ir Andris Bite, uzņēmuma „Karavela” (kādreiz „Kaija”) īpašnieks. Šodien intervija ar viņu.

Māksliniece Anete Vanaga ir radījusi vienu no pirmajām krāsojamajām grāmatām pieaugušajiem Latvijā – «Colour Away». Viņa ir radoša, daudzpusīga, atvērta un aktīva, apceļojusi ne vienu vien pasaules valsti, bet lepojas ar to, ka ir latviete. Anete rada krāšņas gleznas, nodarbojas ar ķermeņa apgleznošanas mākslu, vada meistarklases, kā arī 13 gadus strādājusi par stjuarti. Cilvēks orķestris ir vārdu savienojums, kas perfekti raksturo jaunās un talantīgās sievietes personību.