Pirms dažiem gadiem mediji ziņoja, ka Latvijas Universitātes (LU) Komunikācijas studiju nodaļā ir tik nepieredzēti liels konkurss uz vienu studiju vietu, ka pārspētas pat tradicionāli sturmētās fakultātes. Par spīti krīzes radītajām problēmām, sociālās zinātnes vēl arvien ir ļoti populārs studiju veids. Kas jāņem vērā topošajiem žurnālistiem,redzot, cik būtiski mainās nozare un komunikācijas formas ar auditoriju?
"Nav jau tā, ka no rīta līdz vakaram gribu runāt tikai par dibeniem, ka nekas cits bez seksa mani neinteresē," saka skandalozi slavenais modes mākslinieks Dāvids (45). No 26. marta kopā ar pazīstamo modes mākslinieci Elitu Patmalnieci viņš vadīs jaunu sarunu šovu Modes brokastis.
Februāra sākumā Latvijas Avīze publiskoja informāciju, ka it kā Solncevas noziedzīgajam grupējumam Krievijā pasūtīta KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes slepkavība. Par šīs grupas līderi minēts Sergejs Mihailovs, kurš bieži vien presē saukts arī par Mihasju.
Desmit gados viss ir mainījies – kādreiz populārā Andra Šķēles reitings amatpersonu vidū stabili aizņēmis pēdējo pozīciju, turklāt nu jau krietni ilgu laika sprīdi. Viņa vadītās Tautas partijas vārdu arī neredz Saeimas frakciju sarakstā – tagad tur ar astoņiem deputātiem, kuru vidū ir arī A. Šķēle, ir apvienības Par labu Latviju vārds.
"Mēs negribam iet gājienā," bez pārdomu mirkļa teic Arturs Vidners, atbildēdams uz jautājumu par 16. marta tradicionālo pasākumu, kurā, pieminot savus bojāgājušos cīņu biedrus, piedalās latviešu leģionāri – par karogoto gājienu no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim.
Aptaujājot dažādus lietpratējus par pēkšņi atklājušos faktu, ka t.s. Lemberga lietā atsevišķi liecinieki pratināti nevis prokuroru darba kabinetos, bet gan viesnīcās un advokātu birojos, Neatkarīgā līdz šim sastapusies gan ar neslēptu izbrīnu par šādu praksi un šaubām par šādi iegūto pierādījumu objektivitāti (to pauduši pārsvarā advokāti, gan kriminālizmeklēšanas grandi), gan ar šādu metožu attaisnošanu (to pauduši prokurori).
2007. gadā bijušais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Leonīds Alksnis kādā intervijā atzinās: «Esmu rakstiski vairākkārt iesniedzis savus priekšlikumus saistībā ar Jūrmalas attīstības plāna grozījumiem. Atbildes nav.
Jau labu laiku norit diskusijas par Latvijas augstākās izglītības nākotni un nepieciešamajām pārmaiņām, kas ļautu noturēties, ja ne pasaules, tad vismaz Baltijas vai Skandināvijas reģiona akadēmiskajā apritē. Vai reformas to veicinās? Jā, bet varbūt vispār nav nekādas saprašanas, ko īsti ar tām vēlamies panākt – naudas samazināšanu vai efektivitātē balstītu augstākās izglītības kvalitāti? Uz sarunu aicinājām Latvijas Universitātes rektoru profesoru Mārci Auziņu.
"Es neko īpaši neplānoju, vienkārši vienā jaukā dienā nolēmu – ko es braukšu atpakaļ uz Rīgu, ja es varu palikt. Rīga man bija apriebusies ar tās bardaku, Valmierā ir mierīgākas vecumdienas," tā savu "iedzīvošanos" Valmieras teātrī skaidro latviešu režijas vecmeistars Oļģerts Kroders.
Intervija ar Eiroparlamenta deputātu Alfrēdu Rubiku (Saskaņas centrs), Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas locekli.
Neatkarīgās publikācijas par prokuroru veiktajām pratināšanām viesnīcās ABC, Iceland Hotel un Baltpark Hotel, kā arī Guntara Antoma un Ligitas Pētersones advokātu birojā lasītājos izraisījušas rezonansi.
Par iesalušajiem kuģiem, aviokompāniju strīdiem, dzelzceļa un ceļu investīciju projektiem, lidostām, elektroniskajām vēlēšanām Neatkarīgās intervija ar satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS).
Saruna ar Eiropas parlamenta deputāti Sandru Kalnieti (Pilsoniskā savienība, Vienotība) par Vienotības pārtapšanu vienotā partijā, sadarbību koalīcijā ar ZZS un Eiropas institūciju plāniem krīzes pārvarēšanu.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) demisiju iesniedza pēkšņi, radot šoku atbalstītājos un izbrīnu pretiniekos. Intervijā Neatkarīgajai ministre vakar atzina – lēmums pieņemts emocionāli atvaļinājuma laikā – pēdējais piliens bijis video par policijas darbinieku apzagšanos, par ko uzzinājusi no bijušā Valsts policijas priekšnieka Valda Voina zvana.
Lai gan Latvijas valsts politika par to neliecina, pasaulē attīstības palīdzība ir viena no ietekmīgākajām ārlietu politikām, ar 50 miljardu eiro lielu kopēju Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, ES un Eiropas Komisijas budžetu.