Intervija ar Latvijas Universitātes vēstures profesoru, Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētāju Inesi Feldmani.
Par Latgales attīstības perspektīvām, par to, kā latvietis jūtas Daugavpilī, par latgalisko pašapziņu un par to, vai pierobežas apgabali kļūst latviskāki vai krieviskāki – saruna ar Daugavpils universitātes rektoru, profesoru Arvīdu Barševski.
Zvērināts advokāts Aldis Gobzems pēdējā laikā ir pamanīts asi kritizējam valsts institūciju dīvaino ņemšanos ar fotoradariem. Viņam ir savs viedoklis par daudzām sabiedriski politiskām aktualitātēm.
Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, akadēmiķis, profesors, Fizikālās enerģētikas institūta direktors Juris Ekmanis.
Jūlijs Latvijas vēsturē ir bagāts ar notikumiem, kas kardināli izmainīja valsts un cilvēku likteņus. Par 1940. gadu un tā mūsdienu paralēlēm – intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes profesori, vēsturnieci un politoloģi Ilgu Kreitusi.
No 27. jūlija līdz 12. augustam Londonā norisināsies XXX olimpiskās spēles, kurās piedalīsies arī 46 Latvijas sportisti, daļa no kuriem jau ir Londonā.
Kļuvis zināms, ka Veselības ministrija nolēmusi atteikties no vairākiem alkoholisko dzērienu reklāmas un tirdzniecības ierobežojumiem. Reklāmas speciālisti, tirgotāji un ministriju ierēdņi secinājuši, ka šādiem dekoratīvi liekulīgiem pasākumiem neesot jēgas, jo tauta tik un tā turpina nodzert prātu un savu nākotnes genofondu.
Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņas centrs) pēdējā laikā bieži un spilgti ir izteicies par dažādām aktualitātēm – par Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārdošanu, par Visaginas atomelektrostacijas projektu. Lai dotu iespēju viņam detalizētāk izklāstīt savu, no daudziem citiem politiķiem atšķirīgo viedokli, – šī Neatkarīgās intervija ar Ivaru Zariņu.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) intervijā Neatkarīgajai par Eiropas lauksaimniecības politiku un eirozonas nākotni, Latvijas valdības koalīcijas darbu un tās partiju politiskajām izredzēm.
Kinozinātnieks, mākslas doktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors, iepriekšējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ābrams Kleckins sarunājas ar Neatkarīgo par ebreju kopienas holokaustā zaudēto īpašumu.
Neilgi pirms amata atstāšanas ilggadējā Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine (šobrīd jau Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā padomniece) valdībai iesniedza ziņojumu par Latvijas zaudējumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Šajā ziņojumā cita starpā tika skarbi kritizēts tiesu darbs, un tas izsauca plašu rezonansi. Ļoti iespējams, ka šis ziņojums bija katalizators tiesnešu pāratestācijas jautājuma aktualizēšanai.
Administratīvā apgabaltiesa apmierinājusi vairāku fizisku un juridisku personu sūdzības par Latvenergo diferencētajiem tarifiem, kas stājās spēkā 2011. gada aprīlī, nosakot, ka tie atceļami no to spēkā stāšanās brīža. Kādēļ Latvenergo spriedumu pārsūdzēs, kam un cik pretimnākoša bija diferencētā tarifa politika, vai tiesāšanas sekas varētu būt augstākais tarifs visiem? Visaginas atomelektrostacija vai vēl viens HES? Neatkarīgās intervija ar Latvenergo valdes locekli Uldi Barisu.
Pirms gada 9.jūlijā pašlikvidējās Tautas partija - vesels laikmets Latvijas politikas vēsturē. Intervija ar ekspremjeru, kādreizējo Tautas partijas līderi Aigaru Kalvīti. Par politiskajām atmiņām, vainas apziņu, ebreju restitūcijām un politiķu mazdūšību.
Saruna ar Stradiņa klīniskās slimnīcas Kardioloģijas centra vadītāju profesoru Andreju Ērgli par jaunās slimnīcas būvi, Latvijas medicīnas līmeni salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm un nepieciešamību panākt, lai vidējais mūža ilgums Latvijā būtu vismaz 85 gadi.
Patiesa vēlēšanās izpētīt pasauli ar fizikas, filozofijas un, visbeidzot, ekonomikas metodēm var novest arī līdz šādai atziņai: «Mēs esam gatavi ieguldīt savu naudu nodokļos un ticēt, ka šī nauda aiziet mūsu valsts labā.»
Cik aktīvi un prasmīgi politiķi un partijas izmanto sociālos tīklus, jo īpaši pēdējā laikā straujāk augošo čivinātavu twitter un kā tie ietekmē auditoriju, politikas un komunikāciju procesu, Neatkarīgās saruna ar sociologu, Latvijas faktu direktoru Aigaru Freimani un Kasparu Rolšteinu.
Ja kaut daļa no daudzajām runām par rūpēm par bērniem pārvērstos darbos, reālos atbalsta pasākumos un sistēmiskā pieejā, visdrīzāk statistika neuzrādītu pēdējos gados arvien pieaugošu bērnu nabadzību un arī vardarbību pret viņiem.