Lietuviešus brīdina nevest degvielu no Latvijas
Degvielas cenām sasniedzot rekordaugstu līmeni, iedzīvotāji meklē veidus, kā ietaupīt naudu. Daudzi Lietuvas iedzīvotāji dodas arī uz kaimiņvalstīm, piemēram, Latviju vai Poliju, kur tās cena ir zemāka. Tomēr, šādi rīkojoties, var iekulties nepatikšanās, raksta “tv3.lt”.
Lietuvietis Ramūns, kurš dzīvo netālu no Polijas, saka, ka pēc nodokļu atlaidēm dīzeļdegviela Polijā tagad maksā mazāk nekā divus eiro. "Tā kā dzīvoju netālu no robežas, ir pilnīgi pieņemami aizbraukt uz Poliju. Kāpēc Lietuvā dārgi uzpildīties, ja Polijā to var izdarīt lētāk? Dažreiz es pat atvedu līdzi dīzeļdegvielas kannu," sacīja Ramūns.
Tomēr Lietuvas Valsts nodokļu inspekcijas Akcīzes administrēšanas departamenta vadītāja Rosita Ališauskiene vēlreiz atgādina iedzīvotājiem - kad vairs nebūs jāmaksā nodokļi par Lietuvā ievesto degvielu un kad tas tomēr būs jādara.
"Kad iedzīvotājs savām vajadzībām, tas ir, nekomerciāliem mērķiem, ieved degvielu no citas ES valsts, piemēram, Polijas vai Latvijas, par ko ir samaksāts akcīzes nodoklis, un izmanto to savām personīgajām vajadzībām, viņam nav jāmaksā papildu akcīzes nodoklis vai PVN. Ja iedzīvotājs transportē vai uzglabā ne vairāk kā 40 litrus naftas produktu, kas paredzēti savām vajadzībām (nevis tirdzniecībai), viņam arī nav nepieciešami papildu dokumenti," viņa skaidro.
Pēc speciālistu teiktā, ja noteiktais limits tiek pārsniegts gan uzglabāšanas, gan transportēšanas laikā pa autoceļiem, ūdensceļiem vai dzelzceļu, obligāti ir jābūt gan iegādes, gan transportēšanas dokumentiem, piemēram, kvītij, kas noformēti tiesību aktos.
"Gadījumos, kad iedzīvotājs ieved jau ar akcīzes nodokli apliktu degvielu un izmanto to komerciāliem mērķiem, t. i., tirdzniecībai, rodas pienākums maksāt akcīzes nodokli un PVN. Pienākums reģistrēties kā PVN maksātājiem rodas personām, kuras nav reģistrējušās kā PVN maksātājas," atzīmēja R. Ališauskiene.
Valsts nodokļu inspekcijas pārstāvis skaidro, ka, cenšoties noskaidrot, vai iedzīvotājs akcīzes preces (šajā gadījumā degvielu) izmanto personīgām vajadzībām vai, teiksim, pārdošanai, tiek ņemti vērā dažādi kritēriji.
“Tiek ņemts vērā, vai iedzīvotājs, kurš glabā šīs preces, tiecas gūt peļņu vai nē, kāds ir šo preču raksturs, to glabāšanas iemesls, grāmatvedības dokumenti, glabāšanas vieta, transportēšanas metode un citi apstākļi,” uzskaitīja eksperte.
Speciāliste atgādina, ka, ja vēlaties nodarboties ar degvielas mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību, ir nepieciešama licence un tirdzniecības atļauja.
Turklāt jāievēro akcīzes nodokļus regulējošajos tiesību aktos noteiktās prasības energoproduktu saņemšanai - jāreģistrējas kā apstiprinātam akcīzes preču saņēmējam.
“Ar PVN saistītās saistības ir atkarīgas no darījumu apstākļiem, t. i., vai juridiskas personas ir PVN maksātāji, vai pārdevēji ir PVN maksātāji utt.,” skaidroja R. Ališauskiene.
Arī Latvijā iedzīvotājiem ir atļauts ievest degvielu no citām Eiropas Savienības valstīm savām personīgajām vajadzībām, ja par to attiecīgajā valstī jau ir samaksāts akcīzes nodoklis.
Tomēr svarīgi saprast, ka papildu degvielas pārvadāšana kannās var piesaistīt kontrolējošo iestāžu uzmanību. Ja rodas aizdomas, ka degviela tiek vesta nevis personīgai lietošanai, bet pārdošanai vai citiem komerciāliem mērķiem, var tikt pieprasīti iegādes dokumenti un skaidrojumi.
Latvijā šādus gadījumus uzrauga Valsts ieņēmumu dienests, kas katru situāciju vērtē individuāli - ņemot vērā degvielas daudzumu, transportēšanas veidu un citus apstākļus.
Tāpēc, lai izvairītos no nepatikšanām, speciālisti iesaka nepārvadāt lielus degvielas apjomus kannās un saglabāt pirkuma čekus.
