Juris Maklakovs: Kazahstāna īsteno daudzvektoru politiku

Šodien Kazahstāna, Krievija un Baltkrievija, kuras jau apvienojušās Muitas savienībā, parakstīs Eirāzijas Savienības dibināšanas līgumu. Eirāzijas Savienība tiek veidota kā uz ekonomiku orientēta valstu apvienība, līdzīgi kā Eiropas Savienība tās veidošanas agrīnajā stadijā. Par Kazahstānas vietu pasaulē un Latvijas un Kazahstānas ekonomiskās sadarbības iespējām uz Neatkarīgas jautājumiem atbild Latvijas Republikas vēstnieks Kazahstānā Juris Maklakovs.

– Pirms četriem gadiem Astanas ekonomiskā foruma laikā es biju vienīgais Latvijas pārstāvis. Jūs esat vēstnieks Kazahstānā trīs gadus, un šogad uz kārtējo Astanas ekonomisko forumu un ar to saistītiem pasākumiem – izstādēm utt. – ir ieradušies vairāki desmiti Latvijas uzņēmēju, ministriju un pašvaldību pārstāvju. Vai tas jāvērtē kā jūsu nopelns?

– Tas ir jāvērtē kā visu vēstniecības darbinieku nopelns. Turklāt šajos trīs gados ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas Latvijas ārpolitikā. Manuprāt, pats svarīgākais – Latvija paziņoja, ka viena no Latvijas 2015. gada prezidentūras prioritātēm būs attiecību veicināšana starp Centrālo Āziju un ES. Kopš esmu vēstnieks Kazahstānā, ir notikusi Latvijas Valsts prezidenta vizīte (2013. gada jūnijā). Ir notikušas Latvijas un Kazahstānas ārlietu ministru tikšanās. Kazahstānas ārlietu ministrs šā gada janvārī apmeklēja Latviju. Edgars Rinkēvičs vairākas reizes apmeklēja Kazahstānu, gan kopā ar Valsts rezidentu, gan risinot sarunas par Irānas krīzes noregulējumu. Vēstniecībā ir paveikts liels darbs, lai nodrošinātu oficiālās vizītes, lai notiktu biznesa forumi un lai veidotos abpusēja interese gan no Kazahstānas, gan Latvijas puses.

Šonedēļ [19.–23. maijs] uz Astanas ekonomisko forumu un foruma laikā notiekošajiem pasākumiem ir ieradušies daudzi no Latvijas. Forumā man sanāca kopā ar Rīgas un Jūrmalas delegācijām apmeklēt diskusijas par ekonomiku. Izstādē Transit Kazahstan satiku vairāk nekā desmit Latvijas uzņēmēju, ostu pārstāvju u. c. Izstādē KADEX, kurā vairāk nekā desmit valstu demonstrēja savas militārās tehnikas sasniegumus, satiku vairākus pārstāvjus no Latvijas, kas darbojas militāro preču tirdzniecības jomā. Interese par Kazahstānu ir liela, un tie vairs nav tikai atsevišķi gadījumi, kā tas varbūt bija pirms vairākiem gadiem.

– Kādas jomas ir interesantas Latvijas uzņēmējiem, lai sāktu biznesu Kazahstānā?

– Mana trīs gadu pieredze liecina, ka, lai bizness būtu veiksmīgs, ir vajadzīga abpusēja interese. Kazahstāna ir bagāta ar naftu, dabasgāzi, dažādiem derīgiem izrakteņiem. Kazahstāna ir viena no valstīm, kas attīstās visstraujāk. Pagājušajā un aizpagājušajā gadā tā bija trešā visstraujāk augošā ekonomika pasaulē, pēc Ķīnas un Kataras. Nepārprotami tas izraisa uzņēmēju interesi. Kazahstāna ir ieinteresēta, lai viņu zemē ienāktu uzņēmēji no ES valstīm, jo ES ir galvenais Kazahstānas tirdzniecības partneris. Sadarbība ar ES ir veids, kā apgūt ES pieredzi.

Latvija atrodas izdevīgā pozīcijā, gan ģeogrāfiski – izeja uz jūru, gan laba aviācijas satiksme, no Rīgas sasniedzami 80 galamērķi, gan dzelzceļa infrastruktūras un savienojumu jomā. Tranzīts ir viens no virzieniem, kurā kopēja sadarbība noris jau labu laiku.

Neapšaubāmi interesanta nozare ir tūrisms. Tūristu skaits no Kazahstānas uz Latviju aug par 30% katru gadu. Investīciju iespējas ir izglītībā, īpaši augstskolu izglītībā. Latvijā kazahu studenti jau apgūst aviācijas un tehniskās nozares, medicīnu, banku sfēru, menedžmentu un citas nozares.

Ir vairāki veiksmīgi Latvijas investīciju piemēri. Kustanajā 30 miljoni dolāru ir ieguldīti lauksaimniecības uzņēmumā. Lauksaimniecība ir viens no Kazahstānas ekonomikas diversifikācijas virzieniem. Ir iespējama arī sadarbība zaļo tehnoloģiju jomā, īpaši tāpēc, ka 2017. gada EXPO izstāde notiks Kazahstānā un šīs izstādes tematika būs veltīta zaļajām tehnoloģijām.

– Latvijā izskan idejas, ka mēs varētu būt Kazahstānas vārti uz Eiropu.

– Šāds process jau ir sācies. Par to liecina daudzas tikšanās starp Latvijas un Kazahstānas satiksmes ministrijām un dzelzceļu vadību. Kazahstānas dzelzceļa vadītājs ir Latvijas un Kazahstānas lietišķās padomes līdzpriekšsēdētājs. Kazahstāna ir pievienojusies projektam attiecībā uz Afganistānas nākotni – Jaunais zīda ceļš. Šo iniciatīvu atbalsta arī Ķīna un citas valstis. Jaunais zīda ceļš savienotu Āzijas valstis ar Eiropu, un viens no šā ceļa galamērķiem, nodrošinot preču plūsmu, ir Latvija un Rīga. Jaunajā zīda ceļā svarīga loma paredzēta Latvijas ostām un lidostai Rīga.

– Kāda ir cerība atjaunot tiešos reisus līnijā Rīga–Astana?

– Kazahstāna ir ieinteresēta lidot uz Eiropu. Esmu gandarīts, ka šonedēļ airBaltic viceprezidentei bija iespēja tikties ar Kazahstānas civilās aviācijas vadītāju un Air Astana viceprezidentu. Tas būtu labs projekts, jo 2017. gadā, kad Kazahstānā notiks EXPO 2017, būs liels tūristu un ceļotāju pieplūdums. Virziens no Ziemeļeiropas uz Astanu nav aizpildīts. Par to interesi izrāda gan Finnair, gan citas aviokompānijas. Ja mēs būsim pirmie, tas būtu liels ieguvums Latvijai.

– Kā Kazahstānā uztvēra Ukrainas notikumus? Vairākas dienas vēroju tikai Kazahstānas TV kanālus, un, manuprāt, ziņu blokos visas simpātijas ir Kijevas centrālās varas pusē.

– Notiekošo Ukrainā šeit viennozīmīgi uztvēra negatīvi. Neskatoties uz to, ka Kazahstāna ir Muitas savienībā, ka jau tuvākajā laikā starp Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu tiks parakstīts protokols par Eirāzijas Savienības izveidi, Kazahstāna īsteno daudzvektoru politiku. Ārpolitikā Kazahstāna uztur vairākus virzienus, mēģinot sabalansēt attiecības ar pasaules lielvarām – Ķīnu, ASV, Krieviju un ES. Kazahstāna deklarēja, ka Ukrainas krīze jārisina miermīlīgi. Kazahstāna gan ASV, gan ES piedāvāja būt par starpnieku, lai palīdzētu atrisināt šo samilzušo konfliktu, jo Kazahstānai ir labas attiecības gan ar Krieviju, gan Ukrainu.

– To var redzēt vietējo veikalu plauktos. Arī laikā, kad Krievija aizliedz sava teritorijā tirgot Gruzijas un Moldovas pārtikas rūpniecības produkciju, Kazahstānā šo valstu preces bija nopērkamas. Tirgi netika aizvērti.

– Kazahstāna pašlaik pauž bažas, vai ES un ASV sankcijas pret Krieviju neskars Kazahstānas intereses, jo Kazahstāna ir Muitas savienībā ar Krieviju un tiek pieļauts, ka sankcijas varētu ietekmēt Kazahstānas ekonomiku. Kazahstānas prezidents daudzkārt ir uzsvēris, ka viņu valstī ekonomika ir vispirms un politika ir tikai pēc ekonomikas. No ES puses Kazahstāna ir saņēmusi atbildi, ka pret Krieviju vērstās sankcijas nekādā gadījumā netiks attiecinātas uz Kazahstānu.

– Lai arī pašlaik darbojaties ārpolitikā, jūs esat viens no Latvijas nozīmīgākajiem militārajiem ekspertiem. Kā, jūsuprāt, būtu jāveido Latvijas aizsardzības stratēģija, novērtējot tās karadarbības formas, kādas pielietotas Krimā un Ukrainas austrumos?

– Latvijas lielākais ārpolitikas un drošības sasniegums ir dalība NATO. Dalība NATO dod nepārprotamas priekšrocības, jo mēs ar mazāku resursu patēriņu varam panākt lielāku drošības koeficientu. Mēs varam garantēt drošību investoriem un līdz ar to nodrošināt stabilāku ekonomisko attīstību. Kas vēl būtu nepieciešams? Dot minimālo ieguldījumu drošībā, kāds ir noteikts tajās starptautiskajās organizācijās, kurās piedalāmies, – NATO un ES.

– Vai ceļot uz Kazahstānu ir droši? Kādas ir bijušas galvenās Latvijas valstspiederīgo problēmas, kuras bija jārisina mūsu diplomātiem?

– Drošībai Kazahstānā tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Ja runājam par Astanu un Almati, tad šo pilsētu ciemiņi var justies droši. Protams, dažādi incidenti atgadās. Kāds Latvijas valstspiederīgais bija izraisījis avāriju Almati. Dažkārt ir jārisina problēmas par vīzu režīma pārkāpumiem. Vietējā likumdošana ir ļoti stingra, ar tiesu, ar soda naudu, ar arestu un ievietošanu nelegāliem migrantiem domātā nometnē utt. Ziemā bija gadījums ar autobraucējiem, kas bija iesaluši ceļā. Nedaudzi incidenti notiek, bet sadarbība ar vietējiem dienestiem un iekšlietu struktūrām ir bijusi veiksmīga.

– Ko jūs ieteiktu apskatīt Astanā un Kazahstānā?

– Kazahstāna pēc platības ir devītajā vietā pasaulē. Lai Kazahstānu pilnībā apceļotu, ir nepieciešams daudz laika. Galvenais bizness koncentrējas Astanā un Almati. Abas pilsētas ir atšķirīgas. Astana ir jauna pilsēta, kas pērn nosvinēja 15. gadadienu. Šeit nejūt, ka vēsture būtu iegrauzusies pilsētas ēkās. Jaunu ēku būvniecība un pilsētas izaugsme turpinās. No arhitektūras viedokļa, Astana ir interesanta, daudzas celtnes ir projektējuši pasaules slavenākie arhitekti. Tagad Astanai ir arī savs operas nams.

– Pagājušajā gadā, kad notika Latvijas Valsts prezidenta vizīte, Nursultans Nazarbajevs pārtrauca protokola noteikto dienaskārtību, lai Andrim Bērziņam parādītu operas namu.

– Operas apmeklējumu tagad var ieplānot, ceļojot uz Astanu. Ir sākusies EXPO 2017 objektu būvniecība, kurā arī piedalās izcili arhitekti. Apkārt Astanai ir stepe, kurai ir savdabīgs skaistums. Īpaši pavasarī, kad uzzied tulpes. Bet, lai izjustu, kā stepe smaržo, ir jāizbrauc no pilsētas. 200 km no Astanas ir šim reģionam izcila kūrorta zona – Borovoje.

Bez Astanas vajadzētu apmeklēt Almati, Balhaša ezeru. Man iznāca ciemoties Uraļskā, kur pagājušajā gadā atklājām vēl vienu goda konsulātu. Nav sanācis pabūt Kaspijas jūras piekrastē, kas arī ir brīnišķīga.